24 April 2016 @ 08:56 pm
partial success story  
man šķiet, bērnībā es tik ļoti gribēju suni patiesībā tikai tāpēc, lai justos tā, ka kāds mani mīl

un fakts, ka mana mamma ļoti negribēja, lai man ir suns, un pēc tam, kad izpildīju visas prasības, lai tomēr drīkstētu par pašas sakrāto naudu to iegādāties (vajadzēja sugu, kam nekrīt ārā spalva), un, tātad, dabūju sunīti, viņu saukāja par lopu un reizēm sita vai meta pret zemi, tad, ja gadījās, ka suns kaut ko nogrēkojās, un regulāri man draudēja, ka tad, ja nedarīšu x, atdos suni kaut kur projām, tiktāl, ka es brīžos, kad zināju, ka gaidāms sods, gāju lūgties, lai labāk mani atkal per, nevis aiztiek sunīti, tas nekad nebija saslēdzies ar tādu lielāku kontekstu, cēloņiem, sekām

nepārprotiet, es ļoti mīlu abus savus vecākus, gan (bērnībā spokaini klāt neesošo) tēti, gan (bērnībā gandrīz vienmēr dusmīgo) mammu
 
 
( Post a new comment )
gamall[info]gamall on April 24th, 2016 - 10:01 pm
Dod mums piecas minūtes savākt lāpas un siena dakšas, un mēs nāksim apciemot tavus radus.

I'm too sober for this and I'm on my second bottle of wine. Un vēl, I'm in therapy and will be medicated my entire life, un sliktākā lieta, ko es varu pateikt par savu bērnību, ir tas, ka man pietiekami nepievērsa uzmanību. Tevi ir rūpīgi, sistemātiski un nežēlīgi čakarējuši, lai tu justos par visu vainīga un šaubīga, un tu esi tik pozitīvi noskaņota pret to, ka grūti saprast. Ja kāds tāpat kā pret tevi attiektos pret pilnīgi jebkuru citu saprātīgu būtni, vai tu tiem cilvēkiem veltītu kaut vienu labu domu?
(Reply) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on April 24th, 2016 - 10:43 pm
man uzreiz instinktīvi gribas teikt, ka ar citām saprātīgam būtnēm tā nebūtu, jo viņas nav to pelnījušas, bet nu šis ir absurds un baigais slidenais celiņš, jo tad tas implicētu, ka tie citi, kam ir dažādas traumatiskas pieredzes, tās kaut kā ir izpelnījušies, un tam es arī neticu. nav jau viss tik slikti, man ir daudz arī labu bērnības atmiņu, un šis galīgi nav tas sliktākais, kas ar cilvēku var notikt. plus, es zinu, ka viņi lielākoties vienkārši vispār nesaprata, ko dara, apstākļi bija tādi,. kādi bija, kas prasīja savu, un mammai ir pašai savu tarakānu tik daudz, ka ne saskaitīt. tā čakarēšana nebija mērķtiecīga, un man ar to pietiek, lai nevienu, izņemot sevi pašu, ka joprojām acīmredzami netieku ar to galā, nevainotu. es vienkārši emociju uzplūdā šo te izspļāvu, bet varbūt lai paliek.

also - es nedomāju, ka nepietiekami uzmanības ir kaut kas maz(āk)s par jebko citu. [info]authenticity ielinkoja labu rakstu, paskaties pie manām iepr.žēlabām
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
gamall[info]gamall on April 25th, 2016 - 12:33 am
Man nesen bija spēcīgas kognitīvās disonanses brīdis, kad kādā sarunā nācās atzīt, ka ielīst mazam bērnam mammas gultā vakarā nav briesmīgi traucējoši, bet ne jau tad, ja tā esmu es. Jā, citiem vienmēr ir bijis grūtāk, citus bērnus ir pēruši un turējuši mīlestību kā ķīlnieku, bet tev liekas, ka citiem ir bijis vēl sliktāk, un tiem liekas, ka citiem ir bijis vēl kā sliktāk. Un visiem viņu vecākiem ir bijuši savi iemesli, bet tas neatceļ viņu lēmumus atkal un atkal un atkal izgāzt savas dusmas un bezspēku uz mazajiem cilvēciņiem, kuru dzīves un prātus viņi veido. Tu nebiji neko no tā pelnījusi, un disciplīnu ir jāvar panākt arī, netraumējot uz mūžu. Man ir savi iemesli izgāzt dusmas un bezspēku citu cilvēku cibas komentāros, bet tas jau nepadara to okei, ne? Anyway, I will hate your parents on your behalf even if you get upset with me.

Šobrīd trešā vīna pudele neļauj tikt tālāk par trešdaļu rakstam, bet tiktāl viss liekas duhhh obvious. Es atsakos sevi tik daudz apšaubīt, cik būtu šajā situācijā pareizi, un rezultātā esmu dusmīga un skaļa.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
/m.[info]mesija on April 25th, 2016 - 03:55 am
parent-haters, unite!
es gan pieklājības pēc savam naidam pa priekšu stumju pakātu ar uzrakstu "let's not reinforce shitty behaviours"
(Reply) (Parent) (Link)
honeybee: saruna[info]honeybee on April 25th, 2016 - 01:43 pm
nu bet sunītis taču neko nebija nodarījis, tas, kā viņi pret suni izturējās, nav attaisnojami

(protams, ka mani visvairāk dzen kokā doma "draudēt cilvēkam, ka nodarīsi pāri būtnei, kuru šis cilvēks mīl" kā ultimate evil, bet es saprotu/ticu, ka vismaz kādu laiku tu šito vnk nespēj saskatīt, pārāk liels "es esmu dzīvojis monstru ģimenē" faktors)
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
gamall[info]gamall on April 25th, 2016 - 02:43 pm
piebalsoju, ka tas ir ultimate evil. citā kontekstā un citā situācijā, bet esmu to sastapusi, un tas iedveš daudzkārt lielākas bailes nekā jebkādi draudi manis pašas personai. bailes un neadekvāti neizmērāmi milzīga vainas sajūta.
(Reply) (Parent) (Link)