Un pilnīgi noteikti vēl vairāk neiemācītos. :)

Diemžēl šāds princips nestrādā (citādi tas sen jau būtu ieviests), jo cilvēks pie brīvas izvēles izvēlas vieglāko un interesantāko. Nu tipa kā ja tīnis aizies uz riteņbraukšanu trenēties, viņš labprāt vizināsies ar ričuku, bet nekādi neskries treniņos krosu. Kā rezultāts, sacensībās sāks smuki un pēc pāris km jau būs visiem astē, jo nebūs izturības, ko var iegūt, diemžēl, tikai smagos un totāli garlaicīgos treniņos.

ja paskatās uz pasaulē kopumā pieejamo zināšanu apjomu, jebkurš cilvēks vairāk neiemācās, nekā iemācās. :P

šur tur (summerhill, sudbury schools etc) šāds princips IR ieviests un nemaz nav viennozīmīgi tā, ka cilvēki tur izvēlas tikai vienkāršāko un neiegūst jēdzīgu izglītību. cilvēki no dabas ir zinātkāri, un interesantums krietni pārsit vienkāršumu motivācijas ziņā. ja tie riteņbraukšanas panākumi būs gana svarīgi un ja kāds jēgpilni un saprotami paskaidros, kā krosa skriešana ar tiem saistīta, tad skries arī. daudz pamatīgāks iemesls, kāpēc līdz šim nav īpaši bīdīta individualizēta un brīvāka mācīšanās, galvenokārt ir saistīts ar to, kā būtu jāmaina mācībspēku uzvedība un nozīme, un diezgan pamatīgi jātransformē visa sistēma - kas, protams, nav ne vienkārši, ne ātri izdarāms.

ja nopietni, tad, protams, es arī neesmu par pilnīgu visatļautību mācību procesā. bet no lielākas fleksibilitātes (jo sevišķi vidusskolas un augstākās izglītības līmeņos) mēs visi iegūtu. tikai jāsāk pilnīgi noteikti ir ar atbildības uzņemšanās spējas iemācīšanu un vispārējām patstāvīgas mācīšanās prasmēm.

Ticu, ticu, ka cilvēki ir zinātkāri. Tikai vienu nesaprotu, braucot trolejbusā un vērojot līdzcilvēkus: kāpēc viņi šo savu īpašību no manis tik rūpīgi slēpj? ;)

Man aizdomas, ka augstskolas uzdevums ir nevis "dot zināšanas", bet iemācīt mācīties. Nevar 3-4 gados kļūt par profesionāli (+ visas jaunākās vēsmas apgūt) nevienā jomā, tb augstskolas absolvents ir ieguvis (būtu jāiegūst) prasmes mācīties, atsijāt vajadzīgo no liekā, atrast galveno, noteikt pretrunas, kopsakarības, strādāt sistemātiski, metodes. Ja iekalis arī pāris faktus, kas izmantoti kā piemēri procesā, tad labi. Ja tos aizmirsis - nieki. Jo ja cilvēks apguvis metodiku, viņš var apgūt tālāk jebko, bet ja metodikas nav, tad viņš mūžam būs vien amatieris, kas kaut ko zina atsevišķos lauciņos, kas viņu interesē, bet netver kopsakarības. Nu līdzīgi kā vēstures entuziasti visādos forumos, kuri no galvas var noskaitīt, kādas pogas kurai armijas daļai bijušas, bet par pašu procesu spriedelē 10gadīga bērna līmenī. Kaut kā tā.

ir izglītības jomas speciālisti, kas teiktu, ka līdzcilvēki šo īpašību "slēpj", jo esošā izglītības sistēma ir sabojājusi dabisko zinātkāres izpausmes un attīstības procesu, bet tas nu tā, neesmu pārliecināta, ka tā ir universāla atbilde, lai gan ļoti labi saprotu, no kurienes tādai nostājai "aug kājas".

domāju, ka augstskolā jau ir par vēlu mācīt mācīties. un, protams, ka nav nekādas jēgas no plikas informācijas iekalšanas, tas nepavisam nav tas, ko biju domājusi! domāju, ka izglītības nākotne, ja gribam, lai tā cilvēkiem ir maksimāli lietderīga, slēpjas sistēmas visai fundamentālā pārveidošanā, liekot uzsvaru tieši uz to, ka obligāti apgūstamais ir Tevis minētā patstāvīgas operēšanas ar mācību saturu un kritiskās domāšanas apguve, bet to iespējams apgūt daudz brīvāk - caur daudzveidīgām un plaši pieejamām nodarbēm.

lūk, pāris piemēri, kur kaut kas šādā garā ir paveikts -
http://www.bigpicture.org/schools/
https://www.youtube.com/watch?v=1YsP_maTHYw
visa ekstrēms variants - http://www.sudval.org/01_abou_09.html

Vispār, jā, tikai atkarīgs no izglītības līmeņa. Tajā ziņā, ka svarīgi, vai staigāšana apkārt ir pamatizglītības vai tālākās izglītības līmenī (nu, tur es detaļās neieslīgšu, uzskatīt šo par pirms-devīto un pēc-devīto klasi).

Es arī gribētu kaut ko tamlīdzīgu, bet man jau vispār neizdabāsi, un, ja izdabāsi, tad es pati kaut ko salaidīšu grīstē, normāls process, nav vērts iespringt, tikai censties pēc labākās sirdsapziņas. Katrā ziņā tā skola, kuras simbōls ir bezdelīga man izraisa kārtējo ķiķa lēkmi.

nav obligāti, ka vislaik izvēlēsies vieglāko ceļu. jau tgd dažiem strādā princips "es tak esmu gudrs un kruts", kas vietās, kur tāda iespēja ir, liek cilvēkiem izvēlēties hardcore versijas kursiem, lai tikai pats sev un citiem apliecinātu, ka atbilst gudrā un krutā statusam.

bet tas gan vairāk jau uni līmenī, ne skolās..