Ticu, ticu, ka cilvēki ir zinātkāri. Tikai vienu nesaprotu, braucot trolejbusā un vērojot līdzcilvēkus: kāpēc viņi šo savu īpašību no manis tik rūpīgi slēpj? ;)

Man aizdomas, ka augstskolas uzdevums ir nevis "dot zināšanas", bet iemācīt mācīties. Nevar 3-4 gados kļūt par profesionāli (+ visas jaunākās vēsmas apgūt) nevienā jomā, tb augstskolas absolvents ir ieguvis (būtu jāiegūst) prasmes mācīties, atsijāt vajadzīgo no liekā, atrast galveno, noteikt pretrunas, kopsakarības, strādāt sistemātiski, metodes. Ja iekalis arī pāris faktus, kas izmantoti kā piemēri procesā, tad labi. Ja tos aizmirsis - nieki. Jo ja cilvēks apguvis metodiku, viņš var apgūt tālāk jebko, bet ja metodikas nav, tad viņš mūžam būs vien amatieris, kas kaut ko zina atsevišķos lauciņos, kas viņu interesē, bet netver kopsakarības. Nu līdzīgi kā vēstures entuziasti visādos forumos, kuri no galvas var noskaitīt, kādas pogas kurai armijas daļai bijušas, bet par pašu procesu spriedelē 10gadīga bērna līmenī. Kaut kā tā.

ir izglītības jomas speciālisti, kas teiktu, ka līdzcilvēki šo īpašību "slēpj", jo esošā izglītības sistēma ir sabojājusi dabisko zinātkāres izpausmes un attīstības procesu, bet tas nu tā, neesmu pārliecināta, ka tā ir universāla atbilde, lai gan ļoti labi saprotu, no kurienes tādai nostājai "aug kājas".

domāju, ka augstskolā jau ir par vēlu mācīt mācīties. un, protams, ka nav nekādas jēgas no plikas informācijas iekalšanas, tas nepavisam nav tas, ko biju domājusi! domāju, ka izglītības nākotne, ja gribam, lai tā cilvēkiem ir maksimāli lietderīga, slēpjas sistēmas visai fundamentālā pārveidošanā, liekot uzsvaru tieši uz to, ka obligāti apgūstamais ir Tevis minētā patstāvīgas operēšanas ar mācību saturu un kritiskās domāšanas apguve, bet to iespējams apgūt daudz brīvāk - caur daudzveidīgām un plaši pieejamām nodarbēm.

lūk, pāris piemēri, kur kaut kas šādā garā ir paveikts -
http://www.bigpicture.org/schools/
https://www.youtube.com/watch?v=1YsP_maTHYw
visa ekstrēms variants - http://www.sudval.org/01_abou_09.html