Jaa, man skjiet, ka ir. Agraak buutu domaajusi citaadaak, bet kaut kaadas robezhas ir tieshi tajaa, vai to vajag un vai tas ir funkcionaali(pret sevi, sakaraa ar citiem), manupraat. Taa jau vareetu par visi, bet jautaajums vai vajag.

es arī parasti domāju kautkā šitā, bet tad man reizēm uznāk kaut kādas šaubas par to, vai ir iespējams iepriekš zināt, vai kaut kas būs funkcionāli, tb, vai nav tā, ka radīsies kaut kāds labums tieši no tā, ka esi pateicis/uzrakstījis, vai nu pašam sev, vai kādam citam. tāds "bet ja nu...?"

Man piemeram besi, ja mani kritizeun ari jebkads unsolicited bullshit advice, pat ja tiem cilvekiem baigi psihologiski vieglak paliek ja vini to dara.

nezinu. ciba ir taču tāds kā personīgais blogs, kur tev visas tiesības taisīt verbālo caureju un ja kādam nepatīk, lai neseko.
kāda tad jēga būt cibā,ja pirms katra ieraksta veikšanas domāsi, vai šo vajag rakstīt,ko citi padomās..
es pirms savu eseju un visādu skolas lietu rakstīšanas sākšanas sākumā uzrakstu lapu ar saviem apziņas plūsmas sūdiem, tad prāts nostabilizējas un doma izkristalizējas jo viss liekais izkratīts.
un man pašai patīk labāk lasīt spontānus,atklātus,provokatīvus, dīvainus ierakstus.

es domāju, ka diez vai vajadzētu rakstīt par savu vēdera izeju, pumpām uz sejas, citu krāna izmēriem vai slēptākajiem noslēpumiem... stuff like that.

Es par šito vienmēr aizdomājos, kad man gribas rakstīt par visādām ar seksu saistītām lietām, kaut kā, nevis, ka man pašai būtu kauns, bet ar domu „nafig citiem tas jālasa, viņi tači noteikti neko tādu negrib zināt”.

Kopumā man liekas – viss atkarīgs no attiecībām, vienošanās, vēlēšanās utt Principā, man šķiet, ka tabu tēmu nav, viss atkarīgs no konteksta.
Kad gāju terapijā, man likās, ka es skaidri jūtu, ka tam, ko es spēju pateikt otram cilvēkam, ir robeža, un nav nemaz vērts sevi mānīt, pāri tai es nekad netikšu, jo tālāk aizdzīvojos, jo vairāk saprotu, cik visas šīs robežas ir iluzoras – mēs tās liekam un noārdām paši. Kas gan nenozīmē, ka robežām nevajadzētu eksistēt, vienk. tās ir atkarīgas no mums pašiem daudz vairāk, nekā varētu šķist.

O, nē, tieši to viņi grib zināt :D Tikai pēc tam izliksies, ka negribēja, lai justos kārtīgi. Būtu klabā statistika, zinu, kuri mani ieraksti būtu topā.

grib gan.