ruuby [entries|archive|friends|userinfo] ruuby [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

[Sep. 19th, 2013|10:45 pm] Nespēju noticēt, ka neesmu te bijusi gandrīz vai gadu. Laiks skrien ļoti ātri. Vairāki ministri nomainījās, notika vairāki draudi un reāli uzbrukumi nācījām apkārt pasaulei, Ziedonis nomira. Bet reizē tas pats rats vien ir. Kur pa gadu esmu nonākusi? 14 mēnešos pabiju 4 komandās. Neticami daudz iemācījos, jūtos daudz piezemētāka. Biju skaistā ceļojumā un sapratu, ka tur ir mana vieta - kalnos augšā un kustībā. Kad šķiet, ka vairāk nespēj, ka elpa aizcērtas, svīsti un muskuļi svilst, tieši tā. Biju 5 dienas sanatorijā, pie jūras, ar sulām un sportu, un procedūrām. Tiešām iesaku!! Tikko ievācos jaunā dzīvoklī, pirmo reizi mēs kopā veidosim mūsu ligzdiņu, tā - pat mēbeles pirksim. Kā balta lapa, kuru var aizpildīt. Ļoti saviļņota esmu! Plāni par pasaules izpētīšanu iet tikai plašumā - jūtu, ka man tos septiņjūdžu zābakus drīz vajadzēs aizņemties... Sirsniņa arī tikai plašumā dodas - laikam tas ir miers, pacietība, ko iemācos. Hmmm, vai ticība? link post comment

[Oct. 15th, 2012|10:26 pm] Es šajā nedēļas nogalē biju Bournemouth, tiešām skaista pilsēta. Pēdējās divas nedēļas arī esmu aizrauta ar rudens skaistumu - kad saule spīd un gaiss dzestrs, tad ir tā maģija! redzēju universitāti, spēlēju biljardu, redzēju pasakainu pludmali, baroju vāveres, divas no viņām gandrīz mani sakoda, tad kādas 5 min bija paranoja, ka būšu saindēta, tad tas pārgāja. Redzēju skaistus parkus. Biju foršā alternatīvā pabā. Darbā iet labi, labas pārrunas visu laiku. Nespēju noticēt, cik ātri lietas izdaru, kad gribu. Tad tā jauki paliek. Rīt mana iespēja kārtējo reizi paspīdēt, un tā katru dienu no jauna... Man darbā ir superīga draudzene, ar kuru, protams, esam ļoti savstarpēji profesionālas, bet viņa man ir laba draudzene darbā. Cilvēks, uz kuru varu paļauties, cilvēks, kas mani iedvesmo, cilvēks, kurš man tic, dod iespējas, atbalsta.. arī dažreiz norāj. Mana nekad nebijusī vecākā māsa. Žēl, ka pēc 2.5 mēnešiem viņa man vairs nebūs blakus. Oh well. Praktiskajā ikdienā taisu smoothies, salātus un citus zvērus jeb esmu tiešām laba un taisu pusdienas sev darbam. Priecājos par katru reizi, kad ietaupu, bet dažreiz ir spīts aiziet un nopirkt gourmet falafel'as vai burito vai salātus ar kaudzi lasi un izbaudīt, mmm. eh, Londonas centrs ir tik dargs! Kāds man bija pārsteigums, kad pārvācos pirms 2 nedēļās no Londonas centra uz mazliet dienvidiem no Canary wharf, ka tik tiešām - veikali ir lieli un cenas mazas!!! Ja godīgi, dažreiz ēst taisīšana ir manas dienas highlight jo tad, kad cilvēkam dzīvē ir tikai 3 stundas brīvas un vairāk par vienu viņš pavada taisot ēst, oh well, it's a big part, isn't it? Kas ir ļoti manā prātā katru mīļu brīdi ir tas, ka gaidu Ziemassvētkus, jo pirmoreiz būšu 'namamāte', pirmo reizi organizēšu visu un gatavošu. Esmu excited!! Esmu excited arī par savu dzimšanas dienu. Esmu excited arī par katru nedēļas nogali. excited par mammu, kas brauks ciemos. Tā ka tā - mana katra diena paskrien nemanot, šķiet, ka dzīves nav, bet reizē šķiet, ka ir burvīga dzīve. Tā laimes un grūtuma sajūtas nepārtraukti mainās vietām. Vienu dienu es apstāšos un sēdēšu pie jūras, un rakstīšu dzeju, un domāšu, un uzrakstīšu sakarīgu cibas postu, bet šodien pietiks ar ātriem snapshots. Un es ceļošu. Un GULĒŠU! Arlabunakti! link 3 comments|post comment

[Jun. 21st, 2012|12:24 am] Dod Dievs spēku! Es to vispār domāju tā tīri simboliski, nevis reliģiozi, bet jā. link post comment

[Jun. 17th, 2012|07:28 pm] Uzbrukums mūsu mājas mieram mani ļoti satraucis, lai arī es nebiju tā, kuras stikls tika šķaidīts. Gribu aizlaisties ka fiksāk tieku no šīs Dieva pamestās, nožēlojamās pilsētas. Un Londona mani neuzrunā kā kaut kas labāks. Jābrauc, nez, uz Šveici vai Norvēģiju vai Kanādu, jādzīvo ōmīšpilsētā, mierā. Punkts. link 2 comments|post comment

[Jun. 5th, 2012|11:41 pm] Man ļoti patīk augstākās izglītības iegūšanas process, patīk sajusties gudrākai eksāmenu laikā, kad pēdējā brīdī daudz publikāciju lasu. Bet man nepatīk eksāmenu stress, bailes sevi pievilt, bailes izgāzties... Es ticu, ka nākotnē būs smadzeņu skenēšanas tehnika, kad cilvēki rindā stāvēs eksāmena dienā, un visiem noskanēs zināšanas un saprašanu par zināšanām un tad cilvēki dabūs attiecīgu vērtējumu. Un bez stresa, bez sāpošas delnas locītavas iegūsim atzīmi, kas pienākas. Āmen, es gaidu to dienu! link post comment

[May. 28th, 2012|11:49 pm] Vienmēr ap eksāmenu laiku uznāk rakstāmais. Sajūta, ka jāiegrāmato progress manā dzīvē. Tātad - kas ir noticis? Es esmu dabūjusi vēl vienu darbu pēc darba, kas man tūlīt būs, tā ka sākot ar jūnija beigām 14 mēneši darba un dzīves saplānoti. Varēšu sākt pārdomāt dzīvi, kad darbi iesākies, vai tas ir tas, ko vēlos darīt. Varbūt tomēr esmu slinka un neambicioza, varbūt tomēr gribu citādu dzīvi. Tad redzēs. Izlēmu par savām atvaļinājuma dienām un nākamo vasaru, 13. gadā. Es ļoti gribu dažas dienas siltajās salās atkal, rudenī cerams, tad kādu nedēļu Ziemassvētkos Latvijā, tad kādu nedēļu pavasarī (viena no 3 dienvideiropas valstīm Itālija, Francija vai Spānija). Tad jūnija vidus kalnos. Priecāšos par plašu kompāniju, bet arī priecāšos, ja būsim tikai daži. Ticu, ka būs skaisti. Un tad septembrī gribu pavadīt divas nedēļas kaut ko mācoties vienā no divām atlikušajām valstīm. Man laikam tāda būs atlikusī dzīve - plānot gadu uz priekšu atvaļinājumu, bet šķiet sasodīti skaisti, jo ir skaisti sapņot!! :) Pāris dienu laikā ceru sagaidīt ziņas, kurai komandai darbā pievienošos. Exciting times, bet reizē bail, jo labas komandas palēnām jau tiek aizņemtas. Vēl arī turpinās medījumi pēc Londonas dzīvokļiem... Kas šķiet neticami intensīvs process, bet aizraujošs- tā doma, ka varēšu fiziski izmest daļu savas dzīves un pārvākties un sākt atkal jaunu. Laikam esmu tajā vecumā, kad dievinu jaunas lietas un vietas. Un turpinās izglītības iegūšana. Vienmēr šķiet, ka progress ir par lēnu, bet tomēr skatoties no malas, pamanu, ko esmu iemācījusies. Un patīk pārsniegt sagaidīto. Bet vispār - nozīme tomēr ir sīkumos, nesen bija jauka chill diena, ēdiens, saule, alkohols, vēl saule un brīnišķīgi cilvēki apkārt. Murr! link post comment

[Apr. 15th, 2012|06:09 pm] Šodien līdz galam beidzot pieleca, ka mēs abi dzīvosim Londonā. Pienāks tā diena diezgan drīz! Pacilājuma sajūta neaprakstāma!!! Kā to sapratu? beidzot papētījām īrēšanas sludinājumus...un varam atļauties labas lietas!!!! link post comment

[Apr. 13th, 2012|05:41 pm] Tikko palasīju sava mīļuma Cibas ierakstus no seniem laikiem atpakaļ. Dīvaina sajūta. It kā kāda starpība par pagātni, bet pilnīgi vai sirds lūst redzot kādu skumjāku ierakstu. Gribas tur būt un.. tur būt. Nepazīstu viņus, bet šķiet viņi dīvainīši. :p Un labi vien ir viss, kas bijis. Viss novedis pie tagadnes, pie šā brīža, kas ir neizsakāmi skaists. Un nākotne ir mīkla, bet ir intuīcija, ka būs labi. Gribas dzeju rakstīt. Parasti šī vēlme ir skumjos brīžos. Smeldze, sāpe atklāj skaistumu dvēselēs, kas ikdienā aizmirstas aiz jautrības plīvura. Bet man dīvains miers no laimes, un būtu neizmantots, ja netiktu pierakstīts!!! Es, iespējams, daļu aizmirsīšu. Būtu jauki pierakstīt, lai vienmēr, vienmēr rakstītais vārds ir kā atgādinājums, kamēr es ņemšos pa valodu kursiem un investīciju bankām, un studijām, un citām aktivitātēm, un skriešu un darīšu. Cilvēki, rakstiet! Mans mērķis ir vairāk darīt šīs lietas: Gatavot ēst inovatīvus ēdienus Rakstīt Rūpēties par augiem/iekopt garšvielu augus Zīmēt Do-it-yourself crafts (jebkas, praktisks, nepraktisks, skaists vai mazliet neizdevies) Iemācīties tautas skaistumkopšanas metodes (vajadzēja piedzimt mazliet agrākā laikā, tad tas būtu pats par sevi saprotams) Rūpēties par sev tuvajiem visos veidos, kādi eksistē Kamēr es to nedaru, nepiepildu savu būtību un fokusējos tikai uz finanšu atvasinājumiem un citām nopietnībām, es reāli nebūšu laimīga. Dodu sev deadline jūlija beigas, lai sakārtotu savu dzīvi. Un, protams, viņa vecās Cibas ieraksti bija tie, kas lika domāt. Atskatīties pagātnē dažkārt ir derīgi, lai skatītos nākotnē. link post comment

[Mar. 4th, 2012|11:43 pm] Universitāte mani izvaro. Ne jau mācību apjoms vai grūtums. Mani izvaro grupu darbi. Ja man likās LU cilvēki slinki, tad nu ko, apmainām viņus pret 2 ķīnietēm, kas 1)ir angliski nerunājošas, 2) nesaprot uzdevuma noteikumus, 3) nedzird ko tu saki un tikai atkārto savu stulbo ideju (arrghh!!!), 4)ir slinkas, 5)nevar atrast pusstundu savā grafikā, tad es...nenovēršami kļūstu par rasisti un raudu domājot par to. Es gribētu visu uzrakstīt un nodot - pati. Bet nē, mums tas ir jāprezentē... Un tā, kā 50% atzīmes ir grupas vērtējums, man jāsmaida un jāsaka 'yeah, thats a good idea...', kamēr es iekšā varētu uzsprāgt. Gaidu savus nenormāli gudros kolēģus investīciju bankā pēc 3.5 mēnešiem. Just some waiting to do. link 1 comment|post comment

getting through [Jan. 29th, 2012|11:31 pm] Pēdējā nedēļa sķiet bijusi tik gara... Neesmu tik daudz mācījusies laikam nekad. It kā, kas tad tur, 2 nedēļas kapāt, bet īstenībā grūti. Nav tomēr 2 dienas. Pēdējā nedēļā daudz notika: bija balvas pasniegšanas ceremonija, no kuras dabūju smuku bildīti, diplomiņu un naudiņu. Lepnums! Viens eksāmens, kurā jutos apjukusi, otrs, kur sadevu labi šiem (lai tik pamēģina neielikt man labi! :p), latviešu atbraukšana, universitātes izstaigāšana, pabs, 'angļu' ēdienu ēšana. Rīt nākamais eksāmens, parīt aiznākamais... Ā, protams, nopirkām biļetes uz Kanāriju salām februāra beigām. Tikai uz 3 dienām, bet kas tā būs par nedēļas nogali, ojā!!! Tikmēr vienlaicīgi esmu pieteikusies pavasara internshipiem, nezinu, pa kuru laiku sanāca. Parīt pēc eksāmena domāju vēl divām štellēm vēl pieteikties. Un tad būs 4dien ballīte, 6dien ballīte un sāksies standarta riktīga darba/sporta nedēļa. Ilgojos pēc darba - nu tāda, kur maz daru un pelnu. Ilgojos pēc sporta - tāda, kurā fiziski svīstu. Un abās šajās lietās viena lieta kopīga- NEKĀDA SMADZEŅU PIELIETOŠANA!!!!!! GAIDU!!!!!!! link post comment

[Jan. 22nd, 2012|06:49 pm] Exams, go away!!! Vēlme ierakstīt kaut ko šeit vienmēr rodas, kad dzīvē tāds zemāks posms iestājas kā, piemēram, šobrīd, kad grāmatu kalni man apkārt pārņem manu būtību. Katru otro dienu čekoju Ryanair, vēl neko labu neesmu ieraudzījusi, bet sasodīti gribas kādu jauku weekend ceļojumu nolūkot, lai sirsniņai ir uz ko cerēt. Kaitinoši, ka jāpierāda smadzeņu ietilpība, mācoties ko nederīgu un nevajadzīgu. Viņi varētu vienkārši noskanēt smadzenes un redzēt, kas tur notiek, nevis likt 2h (Un daudzas pirms tam) pavadīt stresā. Nopietni, pēc gadiem 50 būs jaunas tehnoloģijas, mark my words. link post comment

The Killers - Romeo and Julliet [Jan. 11th, 2012|11:34 am] Man mūžīgi ir par kaut ko stress. Nav tā, ka dzīvoju traku dzīvi, bet gribas kustēties tālāk, sasniegt vēl un vēl, un tad tas ir neizbēgami. Vienmēr esmu apskaudusi un reizē necienījusi tos, kuri dzīvo bez īpašiem mērķiem, mierīgi un nesteidzīgi. Bet, kad es apstājos un padomāju, man ir skaista dzīve. Man ir laime just mīlestību, manam prātam ir potenciāls, mani atzinīgi novērtē un piedāvā iespējas, un man pieder brīvība - es varu darīt jeb ko. Mind blowing. Ko cilvēks dara, kad ir pilnīgi brīvs? link post comment

Pusotrs gads! [Jan. 6th, 2012|07:36 pm] Kopš aizvakardienas nespēju beigt domāt par Itāliju un 2013. gadu. Tā būs lieliska vasara, ar lielisku, mazu kompāniju un daudz, daudz, daudz kāpšanas. Aizvien atceros 2010. gada vasaru- elpu aizraujošie skati, uztrenētās kājas, saule un vējš. Es gribu atkal. Šoreiz ilgāk, vairāk, labāk. (Tādas jau tās atkarības ir, es to pašu jūtu par kafiju, kuras dozas nepārtraukti palielinu.) Tai būs būt manai pēdējai vasarai, kas būs caurmērā brīva- jāpiekāš vasaras prakses (vai vismaz jāmāk pielāgot laika ziņā), jāizbauda vasara Itālijas kalnos un Latvijas pludmalēs. Jāpaņem privātskolotāja krievu valodā. Man prieks par šiem sapņiem, jo līdz šim vienmēr esmu bijusi noskaņota tikai karjerai un kārtējiem pieteikumiem, bet es gribu vienu lielisku vasaru, kas mani enerģizēs turpmākajai dzīvei. Un man tagad būs vēl labāks iemesls visu naudu neiztērēt, bet krāt. Un eh, iet uz sporta zāli. link post comment

kārtējie nakts murgi... [Dec. 8th, 2011|02:07 am] Mīļums tagad dzīvo pusstundas attālumā, bet ir sajūta, ka dzīvo tālu, tālu. :( Visvairāk pietrūkst nakts vidū, kad es rakstu sasodīto eseju par securitisation, un ir sajūta, ka esmu vienīgā uz zemes virsas, kas cīnās, ka nav atbalsta.. Haha, bet ir daudz investīciju baņķieri, kas arī šobrīd cīnās! Es savienošos vienotā dziesmā ar viņiem. Un es redzēšu viņu pavisam drīz. Šodien varbūt pieļāvu kļūdu aizrakstot e-pastu, prasot par rezultātiem. Ko uzņēmums varētu uzskatīt par neprofesionālu, kaitinošu veidu, kā kandidāts sevi pasniedz. Viņi neatbildēja. Redzēsim, kas notiks rīt/parīt. Arī man jauki gāja Trading game finālā Londonā. Izbaudīju būt Tur, stikla sienu iekļauta, saulrieta skatu baudot no 20. stāva, gaišā, bet ietekmīgā vietā. Kaut kā patika vairāk nekā GS. Šosvētdien pieteikšos viņu 6 mēnešu praksei, ticu, ka šodienas pasākums manu cv riktīgi uzčinīs labāku. Ok, es dodos atpakaļ pie savas esejas, mēģināšu koncentrēties, paralēli sapņojot par filmas skatīšanos sestdien, iepirkšanos, tad mierīgu pastrādāšanu bibliotēkā.. Nevaru sagaidīt Ziemassvētkus Portsmutā pie Helēnas ģimenes (Ziemassvētki pēc pilnas britu programmas!!!) un tad, protams, Jauno gadu mājās. It's gonna be Awesome. :) link 1 comment|post comment

update [Nov. 29th, 2011|01:30 pm] Sen nav bijis laika te kaut ko rakstīt. Un tagad jau arī it kā nav, ir palikusi pusotra stunda līdz man prezentācija jāpabeidz. Vēl jāpraktizē mana daļa, cik ilgu laiku aizņems runāšana. Pa šo laiku esmu pieteikusies tikai sešos darbos nākamajam gadam. Baigi ilgu laiku aizņem, jāteic. :( Man ir palikušas varbūt 3 kompānijas, kurās labprāt strādātu, bet praktiski mani šī brīža pieteikumi ir tas, ko gribu, un neko sliktāku netaisos pieņemt.Vakardiena bija ļoti episka, atkal bija deja vu sajūta, braucu ar to pašu vilcienu uz to pašu staciju, gāju to pašu ceļu uz īpašo Fleet strītu, tikai pagāju pāris soļus tālāk un biju blakus mājā šoreiz. Arī apsargi citi, protams. Iespaidīga bija tā sieviete melnajā mētelī un rācijām un visu pārējo, viņai biju krievu akcents. Ticu, ka nākusi no krievu spiegu komandas, haha. Manas 3 intervijas bija lieliskas. Lieliski cilvēki, lieliskas sarunas. Ja netikšu iekšā pēc tik labām intervijām, raudāšu veselu dienu no vietas. Jo tā IR mana vieta, man IR jāstrādā ēkā kurā ir ūdenskritums ēkas vidū!!!! Tagad būs priekšā 5dien prezentācija (customer appraisal in the workplace) 25% no atzīmes, tad būs 1dien deadline datubāzei un tās analīzei. Un tad nākam5dien lielā, lielā eseja par securitisation. Kad tam visam tikšu pāri, būs beidzot ziemassvētki, varēšu iet uz darbu bibliotēkā ar lielāku čillu. :) Un turiet īkšķus, ceru, ka vakardienas 3 intervijas ir pēdējās šogad man. Jo es to darbu dabūšu, vai ne? Un tad es atmaksāšu mammas parādus un vārtīšos pa banknotēm nākamgad, muahahaha :D link post comment

[Oct. 5th, 2011|11:23 pm] Es laikam nekad dzīvē neesmu bijusi tik produktīva kā pēdējās dienās. Dīvaina sajūta, jo negribu, lai tas pazūd. Es vienkārši cenšos neapstāties un nepārtraukti pieteikties darbos, nezaudējot, protams, kvalitāti. Cerams, ka sanāks, jo šodien vienkārši uz veco darbu neaizgāju. Sapratu, ka nespēju vairs to darīt. Tā ka nekas cits neatliks kā kaut ko atrast, lai saglabātu līdzšinējo dzīveveidu. Man ir diezgan foršs grafiks šogad, lekcijas pārsvarā beidzas ap vieniem. Būs franču valoda, ir finanšu pulciņš, gribu volejbolu. Pieteikšanās darbam industrijā nākamgad. Īstermiņa darbiem šeit pat Universitātē. Ir jauki, lietas notiek. Mani uzaicināja kā vienu no desmit studentiem uz kvalitātes pārbaudi akreditācijai, un ziniet, ir jauki, ka novērtē.. UN es dzīvoju kopā ar foršiem cilvēkiem un mājās ir TV pārmaiņas pēc. Un es vēl dabūnu masāžas par brīvu no bijušās kolēģes, kas tagad mācās, lai dabūtu kvalifikāciju. Pēdējoreiz bija kāju apakšstilbi- kāā sāpēja, bet cik labi tagad. Dzīve ir jauka. link post comment

kad darbs ir visa Tava dzīve [Jul. 19th, 2011|10:28 pm] Šodien cilvēki bija Absolūti Laimīgi dziedāt karaokē un pelnīt šokolādītes balvās un paštaisītas puķītes. Interesanti, kā 5 ls var būt vienkārši papīra gabals, bet 50 sant. šokolāde kas ļoti īpašs- viss ir emocijās! Un manās dienās notiek viskautkādi bēdīgi sīkumi, par kuriem apraudos, notiek visādi jauki mirkļi kā karsts dzēriens lietainā dienā(lielākā signature chocolate starbucks'ā + 2 espresso shots), dāvaniņas.. šodien piemēram satiku vienu džeku no Āfrikas, kurš PhD studē un pēta veidus kā uzlabot saikni starp Rietumpasauli un valstīm, kas attīstas. Mēs runājām par reliģiju, vēsturi, viedokļiem, valodu, bet beigās nonācām pie tā, ka svarīgi, kas cilvēkam sirdī notiek. Dzīvesgudrs cilvēks. Mans mīļums šodien beidza universitāti. Un es tā lepojos ar viņu. Un ar mums. Tur kaut kas tāds sirdsdziļš ir. link post comment

[Jul. 11th, 2011|03:50 pm] Man nepatīk risināt problēmas. Man nepatīk, ka tieši, kad tās parādās un turpina eksistēt, esmu viena šeit. Un tad, kad ir daudz palīdzības apkārt, tad tādu nav. Dzīves ironija! Es būtu varējusi telefonu necelt šodien, kā es to parasti daru, haha, bet man likās ka pazīstams latvietis zvana. Un man ir daudz jādara. Arggghh. Bet brīvdienas Latvijā bija tik ideālas. Tiešām izbēgu no visa, izbaudīju, biju tuvu dabai, darīju foršas lietas, ko iepriekš nebiju darījusi..un galvenais jau cilvēki. Visi foršie, murrr. link 2 comments|post comment

[Jun. 26th, 2011|08:22 pm] Tātad Latvijā būšu no 1. jūlija 17.30 līdz 10. jūlijam 13.00. Yay! Un laikam Latvijā ir lieli plāni priekšā - jāņi no.2 jeb es gribu vistas desiņas grillēt, mūzikas baudas, riteņbrauciens (bet šoreiz 3x lēnāks, noooopietni, citādāk es nebraucu :D), jūriņa, mamma, garš saraksts ar citiem foršiem cilvēkiem, tad Nacionālā PK diena, kuras ietvaros top kas noslēpumains, un citi jaukumi. Protams, liela nozīme kā parasti ir konta stāvoklim, bet es likšu cerību, ka tas būs pozitīvs, JO pāri visam es arī gribu nogriezt matus īsākus un dabūt daudz tumšākus, lai mani te nesauc par topošo blondīni!! Jāiztur vē 4 dienas. link 1 comment|post comment

Speechless [Jun. 22nd, 2011|11:50 am] Mani šodien 2 reizes apskāva viena moduļa pasniedzēja. Viņa man piedāvāja uzsākt savu biznesu, kad pabeigšu uni, VAI iet uz PhD. Viņa esot skrējusi pie citiem pasniedzējiem un rādījusi manu uzvārdu!! Viņa neesot ticējusi manam darbam un domājusi ka esmu cheetojusi, tāpēc viņa mani stalkoja gan facebookā, gan citos portālos, lai pārliecinātos!!! Viņa teica, ka iepazīstinās mani ar Student Enterprise Ofisu. Un viņa teica, ka vienu dienu, kad būšu bagāta, lai neaizmirstot, ka viņa bija mana pasniedzēja. Šobrīd sēžu gultā un vnk blenžu datorā, jo nespēju, nespēju noticēt, ka man ko tādu pasaka. Like, really? link post comment

navigation [ viewing | most recent entries ] [ go | earlier ]