ruuby [entries|archive|friends|userinfo]
ruuby

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jun. 21st, 2011|11:41 pm]
Man ir forša vēlme visu laiku taisīt ēst. Šodienas šoko-ābolu-zemeņu kūka nesanāca tieši kā gribēju, BET iebiezinātā piena-zemeņu-melleņu-aveņu gan bija ņammīgākā lieta, ko esmu ever taisījusi.

Un dzīve ir vienkārši skaista, kad nav eksāmenu. Sanāca laiks arī aiziet uz jauno dizaineru/inženieru izstādi par jaunajiem izgudrojumiem, šodien arī uz mākslinieku, tekstilizstrādājumu, grafikas dizaineru izstādījumiem, ļoti iedvesmojoši.

Skatos arī filmas (I know, it's so unbelievable, it blows my mind), šodien redzēju Hall Pass, tāda jauka komēdija ar džeku no Wedding Crasher'iem. Pirms kādas nedēļas es biju uz comedy night, redzēju kādus 5 māksliniekus. Iesaku aiziet, ja ir kādreiz iespēja uz tādu īstu komēdijvakaru, kā rāda filmās. Biju arī spāņu restorānā nesen un vadījos pa nepazīstamu pilsētu ar savu nepārspējami gudro telefonu (haha). I guess it's called life?


http://9gag.com/gag/108741/
linkpost comment

[Jun. 20th, 2011|11:35 pm]
Nu ko, šis gads ir pabeigts!

Neticama sajūta, ka tiešām viss nodarīts, tagad notiek krāmēšanās/milzīgi tīrīšanas darbi. Neticami pēc gada paskatīties un saprast, ka wow, tev pat durvis jāmazgā, un boileris un vienkārši viss, ieskaitot sienas (yee), ir ar savu netīruma kārtiņu biki apaudzis (jeb wear and tear as Brits would say). Mīļums arī paveicis lielisku darbu ar manu istabas sienu, kuru laiku atpakaļ izdauzīju (ojā, es runāju burtiski, viņiem šeit sienas ļoti plānas, ko lai saka), un tagad pēc visām špaktelēšanām un šodienas krāsas izvēles izskatās 'ne pēc kā' jeb nevar pamanīt, ka vispār būtu kas jel iepriekš bijis! Neticami!

Man tagad priekšā palikušas kādas 3 dienas darbiņā ar skolēniem, tad divas apmaksātas Induction days jaunajam darbam, un tad vēl Open days Biznesa un Ekonomikas skolā, kam vēl pa vidu pārvākšanās uz jauno māju, un tad jau Latvija. Un kad atgriezīšos Anglijā, laikam pavadīšu vienu nakti jaunajā mājā un tad jau sākšu dzīvot kojās. Pirmoreiz mūžā varēšu teikt, ka man ir 3 mājas vienlaicīgi! Ā un lai arī manai istabai ir vairāki trūkumi, manā nākamajā istabā ir staigājamais skapis, kas vienkārši ir jauki.

Tāls ceļš noiet kopš 14. septembra 2010. gadā.

Bet vispār jauna dzīve priekšā. Jauna māja, jauns darbs, jauns cilvēks. Labas, pārbaudītas vērtības paliek, protams, bet forši just progresu. Ka dzīve iet uz priekšu, ka var izmest atkritumus miskastes maisā (kas ir labs simbols dzīves sakārtošanai tiešā un netiešā nozīmē), ka satikšu jaunus cilvēkus, ka būs iespēja uzņemties atbildību (kad uzzināšu savu 'lead area', noteikti pastāstīšu).

Un šis te video ir labs- Roulingas uzruna Hārvardas uni beidzējiem: http://www.ted.com/talks/lang/eng/jk_rowling_the_fringe_benefits_of_failure.html Par iešanu cauri grūtiem laikiem, par cilvēkiem, kam tavā dzīvē ir nozīme, par panākumu nozīmi, par sekošanu savai sirdij.. Kā vienmēr apraudājos šo te skatoties, bet šodien skatījos ar mazliet citu skatījumu, jo sapratu, ka esmu kļuvusi stiprāka, ja salīdzina ar gadu iepriekš, kad skatījos. In times of diversity, many things have been tested, and I'm know smarter and stronger.
linkpost comment

sprinkling cherry [Jun. 2nd, 2011|12:13 am]
I'm going slightly mad.
Gribu izturēt šīs dienas.
Vēl tikai 36 h. Diemžēl tikai 36 h.

Ja es izdarīšu minimumu no saviem mērķiem, es būšu supersieviete. Pirmkārt, paziņoju oficiāli, ka jau esmu kļuvusi praktiski Anglijas Land Law eksperte. Tā ka, ja Anglijā vēlaties ņemt hipotekāro kredītu, dzīvot ar kādu kopā vienā īpašumā, ieguldīt naudu īpašumā, ļaut citiem to darīt utt. u.tjp., un ja nevēlaties kļūt par situācijas upuri, ja pazaudējiet darbu kredīta atmaksas laikā, tad variet vērsties pie manis.

Un būšu arī reportrakstītāja. Un tagad jāizvēlas moduļi nākamajam gadam, kā jūs domājat, ko darīšu? Paņemšu tā, lai pēc iespējas mazāk courseworka, bet vairāk 100% examination assessment. Ha!
link1 comment|post comment

Gaidu 18. jūniju. [May. 26th, 2011|08:01 pm]
Mana dzīve kļūst ar katru dienu trakāka... Aizvien vairāk darba iespēju paveras manā priekšā, tik daudz, ka sagrāb nevaru. Mans CV izskatās labāk nekā jebkad, bet es uztraucos par savu karjeru. Kāpēc? Mans fokuss mazliet zudis no tā, kas vissvarīgākais, - ja nedabūšu otrajā semestrī vismaz 67%, būšu devastated. Tas atņemtu manu sapni tikt vietā, kas būtībā ir vienīgā Anglijā, kas tomēr ar 2:1 nu nekādi neņem darbā... (runājot par placement gadu).

Tagad man ir komitejā darbiņi, jāiet uz Council sanāksmēm, jāstrādā tad vienā, tad otrā darbā... Tam visam kursa darbs Banku Likumdošanā (un lai velns man parauj, bet nu ka es saku, ka juridiskā valoda angliski ir nepanesama, tad nu toč tā ir!!), grupas kursa darbs (rakstiskā daļa, prezentāciju jau nobliezām lieeeliski), un tad, protams, eksāmeni pāri visam..

Nevaru sagaidīt rītdienu. Ja rītdien paziņos lieliskas ziņas, tad pirmo reizi mūžā vasarā pelnīšu īstu, lielu britu algu.

Jūtos kā kāmītis, kas skrien pa savu riteni, tik uz priekšu, uz priekšu...āāā. Bet nu vismaz dabūnu atzinību, nesen saņēmu Outstanding Newcomer 2011 sertifikātiņu, kas rotā manu sienu šobrīd. Sīkums, bet jauki!
link3 comments|post comment

[May. 3rd, 2011|02:37 am]
Es aizdomājos par savu brāli. Un tas ir laikam kaut kas tāds, kas manī vienmēr slēpsies iekšā un visnegaidītākajos mirkļos izpeldēs. Piemēram tagad, kad lēnām sakārtoju savu dzīvi, tas uzrodas, un es vairs nesaprotu, kāpēc dzīve ir tik negodīga. Un kāpēc man dots tieši tik daudz, cik ir. Ne mazāk, ne vairāk. Lai ko sniegtu citiem? Lai ko pierādītu? Lai izdzīvotu _par_ citiem?? Un kāpēc viens, un ne otrs, un kāpēc tā, ne citādāk. Es zinu, eksistenciālisma jautājumi var piemeklēt jebkuru no mums, bet vismaz man ir iespēja šeit sēdēt pie datora un filosofēt, kamēr citiem nav. Atmiņas izblāv, bet es nekad neaizmirsīšu. :)
linkpost comment

[Apr. 8th, 2011|02:12 pm]
Es tā gaidīju Latviju. Man likās, ka es tāā ilgojos pēc tās.

Bet es tagad nevaru sagaidīt atkal Angliju. Un es zinu, ka mana nākotne būs tur.
linkpost comment

nakts pārdomas [Mar. 31st, 2011|01:13 am]
Pavasaris ir atmodas laiks. Anglijā mana atmoda jau bija, pavasaris tur sākās laicīgi. Dzelteni, violeti, balti krokusiņi pa visu universitātes teritoriju. Narcises kā nezāles, kur pagadās. Čivinoši putniņi jau trijos no rīta iesāk dienu, kamēr manējā tikai beidzās. Un man likās, ka manā dzīvē notiek revolūcija, ka saprotu daudzas svarīgas lietas. Bet, nē, atklājas, ka pārpratu kā neveikla meitene paklūpam aiz saviem soļiem. Bet es atbraucu uz Latviju, te pavasaris tikai vēl sāksies. Cilvēkiem apkārt notiek trakas lietas, un man tiešām žēl.

Es desmit minūtes pirms nolaišanās traucos ar lidmašīnu pāri Kurzemes piejūras ciematiņiem. Debesis bija kristāldzidras. Un mans asais acu skatiens ļāva saredzēt neredzētas lietas. Tie ir skati, ko nekad mūžā neaizmirsīšu. It kā pirmo reizi realizētu savu redzes potenciālu. Es redzēju ciematiņu ēkas, es redzēju 'sīkus' ledus gabaliņus, kas patiesībā izrādījās milzīgi ledus kluči. Es redzēju mazas nozīmes meža ceļus. Es redzēju ēkas. Un tad es ieraudzīju Rīgu, kas šķita tik maza, un tad sapratu: oho, es tiešām esmu augstu...es tiešām varu redzēt daudz. Un tad izsekoju Daugavas līkločiem tāltālu... gribās ticēt, ka pat līdz Ikšķilei.

Tas tāds mazs pašapmierinātības prieciņš, bet būtībā es daudz ko citu esmu ieraudzījusi. Es kristāldzidri vēlreiz ieraugu savā dzīvē visas lietas un nelietas (cilvēkus), kas ir simboli tai skaistajai jūrmalai, pēc kuras ilgojos. Tai vienīgajai, pēc kuras ilgojos. Es biju gribējusi iegremdēt savas basās kājas tās smiltīs, bet dzīve piespiež braukt apkārtceļus un es atradīšu citus veidus 'kā uzsūkt Latviju', citējot dažu labu mīļu.

Un mans pavasaris vēlreiz sākas.
Un šobrīd mani ieskauj visskaistākās atmiņas pasaulē! Mana istaba ir kā skaists muzejs, es staigāju un jūsminos.
Un es mīlu Paulu. :)
linkpost comment

plikas pēdas mērcēt siltā ezerā vasaras naktī [Feb. 7th, 2011|03:20 pm]
Mums Anglijā tādi stipri vēji! Atgādina, kā ir būt pie jūras stiprās vēja brāzmās, klausīties tās šalkoņā un aizmirsties. Atgādina, kā ilgojos pēc mežiem un Baltijas jūras, un Daugavas (ne tikai Ikšķilē, bet arī Rīgas centrā, uz soliņa sēžot), un ilgojos pēc Skrīveriem- tas bija pasakains skats uz Daugavu. Zemenes arī nav garšojušas tik garšīgi kā tur, Skrīveros, svešā mājā steigā uz vilciena, haha. Un Rīgā esot, būs jāiegriežas pelmeņos un jāapmeklē Bastejkalns...

Un vēl ilgojos pēc kāpšanas un tām superīgajām muskuļsāpēm rokās. Ilgojos pēc tās sajūtas, kad pārvarēju bailes, sirdij sitoties neticami strauji vairāku metru augstumā.

Es ilgojos pēc adīšanas un dažādu izstrādājumu veidošanas ar rokām. Šis ir brīnišķīgs gads, lai atdzīvinātu šīs homemade tradīcijas un ieviestu prieku cilvēku sirsniņās. Un par dāvanām runājot- esmu nolūkojusi perfektāko, perfektāko(!!!!) dāvanu, kad pienāks vārda diena [info]rolexx
Būs episki! Pati nevaru sagaidīt!

Arī aprīlis ar Londonu. Dienas un naktis tikai mums, kā mēs vēlamies. Nesteidzīgi izbaudīt naktsdzīvi un izstaigāt labākās Londonas vietiņas, mmmm. Lētais hosteli, es jau nāku!

Vienīgais, kas visam stāv ceļā visam, ir jau identificēts un apzināts, un drīz izrisināts.


</span>
linkpost comment

start of the spring [Feb. 3rd, 2011|10:26 pm]
Eh, mani nepamet sajūta, ka mēs izliekamies un tēlojam gadiem ko foršu, kas patiesībā nekad tur nav bijis. Pierādās atkal un atkal...
To, ko kādreiz pārmetu savai mammai, kā viņa tā ļauj sev nodarīt, tagad piedzīvoju pati. Tā jau vien ir, jāizbauda uz savas ādas.
Bet vilšanās sajūta nav slikta lieta, atver acis. :)

Un man ir apnicis mācīties. Man ir kaut kādas paniskas bailes feilot, nebūt izcilai, nebūt vislabākajai. Laikam sevi šaustīšu, ja nebūs vieni no vislabākajiem eksāmena rezultātiem :D bet vispār... man ies rīt labi un viss!! un arī piektajā eksāmenā. Jā, tieši tā, pašiedvesma!!

Kā mīļums ieteica: derētu vienas nedēļas garš atvaļinājums uz kādas mazapdzīvotas tropiskas salas. Mmmm, jā :)
link1 comment|post comment

new year, new opportunities [Dec. 28th, 2010|12:50 am]
Viss. Mans grafiks tikko tika saplānots. Līdz pat detaļām!!

Man ir gandrīz mēnesis (mazāk) līdz pirmajiem eksāmeniem. Rīcības plāns ir šāds: mana līdzšinējā laiskā, nesportiskā (tās retās reizes, kad gāju uz running society skrējieniem, neskaitās) dzīve, kura tiek aizpildīta ar 30 pensu cepumiem ir pagājusi! Tagad iešu visu laiku uz sporta klubu. Sākšu ar zemu intensitāti, bet bieži, jo atpūtas dienas ne tikai runā pretī nesen atklātajai teorijai, bet arī ir potenciāls avots slinkumam. Otrkārt, lai kāda aktivitāte kļūtu par mūsu instinktīvo paradumu, aptuveni mēnesis ir jādzīvo perfektā režīmā, lai organisma slinkuma šūnas nespēkotos pretī! Tā ka viss - man ir Apņēmība ar lielo burtu! Rītdien jāmēģina piecelties ap astoņiem, lai varētu paspēt uz savu pirmo Yogas/pilašu nodarbību, pēc kuras es paskriešu, papeldēšu un visādi citādi sevi nodarbināšu, lai varētu atveldzēties saunas siltumiņā.

Otrkārt, man būs 5 eksāmeni. Sadalīju katru mīļu dienu pa priekšmetu blokiem, katrai dienai piešķirot noteiktas nodaļas, kam jāiziet cauri + mazās un lielās atkārtošanas dienas. Pirmais gads neiet uz diploma, bet šīs atzīmes nozīmēs, cik labu gadu industrijā dabūšu - un būtībā "labums" atšķiras vien skaitļos. Ir tomēr atšķirība, vai nopelnīšu 15 vai 20 tūkstošus, nē? :) Arīdzan šīs atzīmes var palīdzēt dabūt gandrīz nedabūnamo vasaras internshipu.. Un, lai arī nereāli, es pavadīšu kādas 2-3 dienas piesakoties arī tām. Tur vienkārši jātur īkšķi, ka spēju uzrakstīt tā varen iespaidīgi, lai viņi pieļautu izņēmumus.

Un vēl gribu palīdzēt ļoti nozīmīgam cilvēkam tikt kādā iedvesmojošā Anglijas studiju kursā, kas arī nozīmēs kādu daļiņu mana laika. Kā arī divas dienas janvārī nodarbošos ar skolēniem, iedvesmojot viņus uzsākt studijas universitātē. (Daļa no AimHigher iniciatīvas Anglijā.)

Vēl gribu atrast kādu mierīgu dienu, lai padomātu kādu society es varētu uzsākt mūsu universitātē. Gribas atstāt kādas pēdas, kaut ko jaunu uzsākt un aizsākt. Kā arī jāaizpilda dokumentācija Employability Award shēmai, kam esmu pieteikusies. Vēl vienkārši jānokārto birokrātiskās darīšanas ar vairākām britu organizācijām, lai varu mierīgi strādāt un pelnīt un neuztraukties.. (viena no tām: Criminal Record Bureau check, ka neesmu kriminālā pedofīle or smthg, lai varu ar bērniem strādāt :D)

Šobrīd šķiet - jo vairāk ir manā grafikā, jo vairāk es izdarīšu. Jāpaspēj viss, pirms atsākas mans darba ritms! Lai arī kā man pietrūkst Latvijas... es nekad šo visu nepaveiktu, ja būtu aizbraukusi mājās. Tā kā jāpieņem upuri, ir jāizdara some kick-ass work, un tāāāād pavasarī gan gatavojos baudīt visus iespējamos darba augļus !!! =)

It seems my New Year Resolutions' list is gonna be long.
linkpost comment

random things [Dec. 9th, 2010|03:41 am]
Ir gandrīz četri naktī un rakstu grupas kursa darbu. Things never change, atkal uzņemos visu.
Dzeru enerģijas dzērienu, par kura sastāvdaļām palasīju wikipēdijā un nesaprotu vairs, kāpēc cilvēki tādus dzer!
Klausos Swim Swim Robert un apskaužu visus, kas pavasarī tiks uz jauno Goran Goras koncertu (aizvien atceros vasaras koncertiņu, mm).
Šodien uzzināju, kā ekvadorieši svin Jauno gadu.
Piektdien vēl viens eksāmens, bet es tikmēr domāju par mājas meklēšanu nākamajam gadam.
Turpinu klausīties RHCP.
Interesanti, ka ķīnieši viens par otru nezina neko. Piemēram, dienvidi no ziemeļiem tik tālu, ka viņi nepārzina viņu tradīcijas, paradumus, ģērbšanās stilu utt. Un pēc izskata arī pilnīgi atšķirīgi.
Un man beidzot ir iepaticies mans darbs. Laikam dēļ visiem benefitiem (smaidi cilvēku sejās, ēdiens par brīvu, kolēģe-topošā mājasbiedrene). Kurš teica, ka nauda ir vissvarīgākā?

Viss, eju analizēt savus datus tālāk!

Ā un vēl viens random fakts: ja kādreiz man bija kkāds dīvains paradums latviski teikt "piedod" katras situācijas galā (nekad neaizmirsīšu Itāliju, šauro istabu un Kaspara galvu kas atsista pret gultu, looool), tad es dievinu angliju: sorry, thank youuu, cheers ir biežākie vārdi cilvēku leksikā. And I'm loving it !!! :P
link1 comment|post comment

knitting with only one needle! [Nov. 2nd, 2010|10:39 pm]
Es nespēju saņemties uzrakstīt jau sen, sen solīto Anglijas blogu.
Es nespēju saņemties tētim skypā kaut kad aizrakstīt, lai nodotos stundu gariem stāstiem, kā man iet Anglijā.
Es nespēju saņemties pastāstīt, kā man gāja tikko uzsāktajā darbā.

Un, jo tuvāk nāk mans IT for Proffesional Development CourseWork deadline, jo nogurušāka jūtos.

Un es sev zvēri apsolos sapelnīt tik daudz savā Proffessional Placement gadā, ka pēdējā gadā _vispār_ nestrādāšu! Tikai radīšu iespaidu, ka ļoti nopietni un cītīgi rakstu savu bakalaura darbu, muahaha.



Bet man bija jauka dzimšanas diena. Pirmā, kas svinēta svešumā. Bet toties svinēju tikai latviešu sabiedrībā! ;)
Un tagad man ir silti. Un būs silti. Un nogaršoju pasaulē viiiiiiiiiiiiisgaršīgāko saldējumu. Un uzzināju, ka garšīgā banānu kūka, ko atkal uztaisīju, angļiem ir Banoffee pie (banana + toffee!)

Un satiku visforšāko cilvēku pasaulē! Woop!

Labi man :D
linkpost comment

patiesība ir tur ārā [Sep. 14th, 2010|06:09 pm]
[Tags|, , ]

Šobrīd ir pulkstens puspieci otrdienas pēcpusdienā, nesen steidzīgās atvadās paliku viena šeit, East Midlands lidostā, kur cerēju, ka varēšu vairāk par diennakti pavadīt puslīdz normālos apstākļos. Bet, protams, izrādījās, ka wi-fi te ir tikai uz pusstundiņu par brīvu (ko šobrīd izmantoju šeit ielikdama postu + aizrakstīdama landlordam + pateikdama mammai, ka viss ir ok). Tad arī secināju, ka Latvijā mums ir tik fooorši apstākļi, jo iedomājos Centrālo staciju, n-tās kafejnīcas un daudzas sabiedriskās iestādes, kur jebkurā laikā par brīvu ir pieejams Internets. Bagāžu īsti nesanāks atstāt, jo ir žēl naudiņas. Un tāpēc jūtos ierobežota savās kustībās, bet, protams, uz nakti, piemēram, kādas sešas vai divpadsmit stundiņas nāksies atstāt. Ja vien neriskēšu aizmigt un atstāt čemodānus neuzraudzītus. Hmm.

Ik pa laikam patukšajā lidostas stūrītī ierodas bez manis kāds apmeklētājs. Brīžiem tas ir kāds angļu biznesmenis, tad vēlāk ieradās čigānu ģimenīte ar diviem bērniem, kas mums aiz muguras sēdēja lidmašīnā. Tad kāda paveca konservatīva angļu dāma, kas, šķiet, jutās virs lidostas standartiem, jo, acīmredzot, nejutās ērti te un ātri pazuda.

Man beigās izdevās ideāli sakravāt čemodānus. Neviens nepārbaudīja manus pārsniegtos 3 kg rokas bagāžai un pagaidām (jo čemodānus esmu attaisījusi tikai šokolādes uzēšanai) neesmu pamanījusi, ka kaut kas trūktu. Tādas lietas kā gludeklis, gultas veļa un sejas losjons un citas lietas, protams, uzreiz pietrūks, BET tas nav galvenais, kas vajadzīgs izdzīvošanā. Es ar Lāču maizi, Rīgas Balzamu, garšvielām, padomiem, kā Leldei jāuzvedās Anglijā (bāc, Māra un Kaspars ir vnk kruti!), šokolādītēm, vilnas zeķēm un citām dāvaniņām jutīšos daudz vairāk kā mājās kā ar ko citu.:)

Un vispār mani iespaidi ir ļoti interesanti. Pirmo reizi lidojot ar lidmašīnu, varēju izjust spiediena maiņas, gravitācijas trūkumu, skaistos mākoņu skatus, stilīgos stjuartus... izkāpjot ārā, elpa uzreiz aizrāvās ar Anglijas laikapstākļiem – vēēējains, mitrs, mākoņains. Latvijā mums bija labāk :D Visos veikalos varu klausīties seksīgo British accent, mmm. Un viņi ir tik jauki. Un biļete uz Loughborough man maksās tikai 2.40 poundus (ar KinchBus!), jo, izrādās, National Express laikam pārvietojas ar milzonīgiem līkumiem, ja prasa 11 poundus :D un izrādās dzīvošu 20 min attālumā no Lidostas (nevis 1h 15 min). I am cool, I know :D

Klausos tagad no HIMYM dziesmiņu You’ve just got slapped. Un laikam tomēr tieši tā arī jūtos. Pirms mana dzīve būs awesome ar studijām un darba atrašanu, šobrīd jāsēž vienai pašai lidostā. (Tikko kaut kāds spānis pievienojās manā vientulīgajā telpā, maybe that could mean something more fun?) Laikam sen neesmu jutusies tik nožēlojami. Laikam vajadzēja braukt vienkārši ar vēlāku lidmašīnu un, eh, nožēloju iemeslus, kāpēc izvēlējos braukt šodien. I traded some 4 hours of awesomeness for 26 miserable hours. Bad maths.

Es apsolu, ka vēlāk nāks labākas ziņas. Vienkārši šodien nav tā labākā diena man. :)
linkpost comment

nākamnedēļ būšot atvasara! :) [Sep. 4th, 2010|11:41 pm]
Mana dzīve šobrīd ir tik ļoti awesome. Nav bijusi labāka vasara. Un nākamās 9 dienas arī būs neaprakstāmi pilnas un mutuļojošas. Varbūt tāpēc es neesmu rakstījusi Cibā tik ilgi. Jo vienkārši nav bijis laika. Un manī mostas tik daudz enerģijas, jo saprotu, cik daudz spēju panākt, vienkārši darot. Atmetot slinkumu, bailes no nopēluma, bailes no atraidījuma, ticot labajam - viss ir iespējams.

Es pēdējā laikā raudu no laimes. Kaut kas nav normāli. :D Gan jau Anglija iemetīs mani lielajā, baisajā dzīvē un mana idille beigsies (vai tieši pretēji?), bet tik un tā - tur aiz mākoņiem spīd saule.

Man ir izveidojies To-do lists, bet pagaidām es dodos mazgāt matus. Rīt Lielā diena, vīī. Satikšu rīt cilvēku, kuram varu būt par tiiiik daudz ko pateicīga un kuru patiesībā ļoti mīlu. Kurš man tik ilgi jau ir pietrūcis.
linkpost comment

vēdersāpes [Jun. 6th, 2010|11:50 pm]
Es cenšos izturēt, zinot, ka pāries. Es turos un neļaušu savā ikdienas dzīvē ieviesties piespiedu pārmaiņām. Bet kad? Kad tas notiks? Un tā pēkšņi nomainās prioritātes, un tu vienā mirklī saproti, kas tad dzīvē ir primāri galvenais.
Un, kad pāries, es apsolu godināt un novērtēt katru sekundi savas dzīves.

Bet tikmēr es cerēšu aizmigt un cerēšu, ka rītdiena būs izturama. Laikam uz neko vairāk nebūtu vērts cerēt.


Bet vispār es gribu zināt, kāpēc. I've got no clue. :/ I've been such a good girl :D
linkpost comment

some running quotes [May. 17th, 2010|12:10 pm]
"Something inside of me just said 'Hey, wait a minute, I want to beat him,' and I just took off.You have to wonder at times what you're doing out there. Over the years, I've given myself a thousand reasons to keep running, but it always comes back to where it started. It comes down to self-satisfaction and a sense of achievement."

"I always loved running...it was something you could do by yourself, and under your own power. You could go in any direction, fast or slow as you wanted, fighting the wind if you felt like it, seeking out new sights just on the strength of your feet and the courage of your lungs."
-Jesse Owens

"Running is a big question mark that's there each and every day. It asks you, 'Are you going to be a wimp or are you going to be strong today?'"
- Peter Maher, Canadian marathon runner

"We run, not because we think it is doing us good, but because we enjoy it and cannot help ourselves...The more restricted our society and work become, the more necessary it will be to find some outlet for this craving for freedom. No one can say, 'You must not run faster than this, or jump higher than that.' The human spirit is indomitable."
-Sir Roger Bannister, first runner to run a sub-4 minute mile

"Champions do not become champions when they win the event, but in the hours, weeks, months and years they spend preparing for it. The victorious performance itself is merely the demonstration of their championship character."
-- T. Alan Armstrong

"The greatest pleasure in life, is doing the things people say we cannot do." (oooo jāāā)
-- Walter Bagehot

"The only tactics I admire are do-or-die."
--Herb Elliott

"A lot of people run a race to see who is fastest. I run to see who has the most guts, who can punish himself into exhausting pace, and then at the end, punish himself even more. Nobody is going to win a 5,000 meter race after running an easy 2 miles. Not with me. If I lose forcing the pace all the way, well, at least I can live with myself."
linkpost comment

[May. 14th, 2010|11:07 pm]
Brīnišķīgi redzēt Gulbi tik labi spēlējam. Arī, ja šoreiz zaudēja Federeram.
linkpost comment

[May. 10th, 2010|09:29 pm]
Hahā, man šodien bija jāatzīst, ka man nebija taisnība. :D Kad sāk visu skaitīt (kas izrādās ir aizraujošs process), atklājas cēloņi. :D

Bet tagad es zināšu - rīt pat būs viss citādāk! :)
link1 comment|post comment

14 days [May. 9th, 2010|09:41 pm]
Līdz maratona stafetei 14 dienas. Biedējošs cipars. Īpaši tāpēc, ka apzinos, ka katram treniņam ir tik milzīgs svars - tiem jābūt ideāli sabalansētiem, ne par maz, ne par daudz. Mana labā kāja aizvien cieš no pārcenšanās jaunajās botās (jā, mazs ieteikums - kad izvēlaties pirkt jaunas botas, dariet to 2-3 mēnešus, nevis mēnesi pirms!!), bet vismaz nopirktā smērīte ir brīīīnumlīdzeklis, un man beidzot sāk atjaunoties āda, haha. Arī jūtu katru pārtikas produktu, kurš nav paredzēts skriešanai. Tas, protams, neattur no to ēšanas, bet... pēdējās dienās es vienkārši nevaru atļauties kaut ko likt sevī, kas man nevis palīdz skriet, bet traucē. Arī antibiotiku lietošana un veseļošanās process nepalīdz pilnvērtīgam sagatavošanās procesam. Kā arī neizgulēšanās darba dienās. Toties es sāku apzināties, kā es vēlos dzīvot. Tas arī ir viens no punktiem šajā rakstā http://elise.com/quotes/webwisdom/awakening.htm (jeb manā dzīves bībelē), kuru uz kādu laiku biju aizmirsusi, bet kurš tika man atgādināts. :)

Bet vispār es pārāk uztraucos - ja es aizietu kā uz random treniņu un vnk noskrietu tāpat vien (kā tas ir darīts), lai paskatītos, vai to varu, būtu ok. Bet man ir spiediens, ka tas _ir_ jāizdara. Un jāizdara ātrāk nekā pagājušogad komanda to izdarīja. Un ātrāk par vidējo no komandas. Nevēlos būt tā, kas velk uz leju, haha. Laikam mana iedvesma ir un paliks džeks no sporta kluba, kurš iiiilgi skrēja ar 15 km/h. Man bija tā iespēja viņu ilgi arī pētīt. :D Sviedri lija tā, kā man nekad nav lijuši, kājas kustējās brīnišķīgā ritmā, un, lai arī viņam vajadzēja ik pa laikam pakontrolēt, vai pulss nepārsniedz visus limitus, viņš neapstājās. Un tad viņš izgāja lietainā dienā ārā un skrēja mājās. Nice. Ā un, protams, cilvēki, kas spēj nopeldēt _kilometrus_ baseinā. Nav iedvesmojoši?

Man ir kārdinājums atlikt došanos pie omas uz vēl kādu laiciņu un 5.jūnijā Zelta Kedā noskriet 15 km vēl. Un 7.augustā Kuldīgas pusmaratona čempionāts. Un 19.septembrī tieši pirms došanās uz Warwicku būtu ideāls 21 km skrējiens Valmierā. Tad omas dzīvoklis lieti noderētu kārtīgai kāju atvilkšanai un tad tiešām mani pārņemtu apziņa, ka varu _visu_.

Cerot uz perfekti-siltu-ne-pārāk-karstu-viegli-vējainu 23.maiju un cerot uz sadzijušu kāju un ērtām botām un komandas krekliņu, kas derēs lieliski, es došos atrast savam skriešanas ritmam piemērotu mūziku, which will ROCK un novēlēšu Jums visiem veselīgu un prieka pilnu šo pavasari! :)
linkpost comment

ziedonis [May. 8th, 2010|10:02 pm]
"Un pēkšņi tu nonāc vietā, kurā kā salds zibens tevi pie Zemes piedur vertikāle. Un notiek kaut kāds baudāms īssavienojums. Tu esi krustpunktā bijis. To es tikai tagad tā noformulēju. Bet tur un toreiz - tas bija vienkārši kolosāli skaisti!" /I.Z./

Tuvojas vētra un negaiss. Un zibens spērieni! :) Un es kā bērnībā skraidīšu no visas sirds apkārt, lai tikai tos sagaidītu un pieredzētu, jā.
linkpost comment

navigation
[ viewing | 20 entries back ]
[ go | earlier/later ]