ruuby [entries|archive|friends|userinfo]
ruuby

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

addicted [Apr. 23rd, 2010|02:14 pm]
Ja lēnām sāku savu seriālu atkarību pazaudēt (jo utorrent aizvien spītīgi atsakās strādāt), tad esmu ieguvusi trīs jaunas. Pirmām kārtām, kafija. Katru dienu vismaz divas tasītes, citreiz četras... Risinājums būtu iet gulēt tiklīdz atbraucu mājās, bet tad oficiāli man nebūtu dzīves, izņemot darbu un sportu. Un trolejbusus. :D

Otra atkarība ir sports! Tajās dienās, kad nesportoju, jūtos skumji. It kā man būtu lomkas bez kārtējās devas nesaņemšanas... Protams, tā ir veselīga atkarība, bet vai atkarības var tikt uzskatītas par labu lietu?

Treškārt, plānotāji. Šobrīd lietoju gan Office Outlook, gan CMS, gan GMail calendāru (Outlook un CMS sinhronizējas, bet tik un tā ir atšķirības), lai sīki aprakstītu visus savus darbus un nedarbus, pēdējā laikā savas darbības līdz sīkumam. Protams, es praktiski nekad neiekļaujos tajā laikā, kā es būtu gribējusi, un vairāki darbi netiek izdarīti (nedarbi gan), but still... I love it. Tā ir kārtības sajūta, tā ir sajūta, ka es precīzi zinu, kas kad notiks.. līdzīgi kā ar tējas paciņām, kuras es katru rītu sakārtoju pa krāsiņām un salieku vienādā skaitā utt. Ja nemaldos, šādām mazām apsēstībām (jeb citiem vārdiem sakot - sindromam) bija īpašs nosaukums, bet es nejūtos pavisam traka. Pagaidām. ^^
linkpost comment

sentiments [Apr. 21st, 2010|11:23 pm]
Ir tik jauki vienā dienā saņemt uzaicinājumus kaut kur doties no visvisvis!negaidītākajiem cilvēkiem. Un tad vairs nav nozīmes, cik mēnešus vai gadus neesat runājuši, bet... lai arī peintbolu es gluži spēlēt nebraukšu šonedēļ, bet vasara man būs piedzīvojumiem bagāta.

Un sentiments, sirdī krājas sentiments par tiem vecajiem, labajiem laikiem. Toreiz tas būtu bijis kas īpašs, citā dzīves posmā man būtu bijis vienalga, bet šobrīd ir tas laiks, kad es nevaru sagaidīt sirsnīgas un vienkāršas sarunas lauku sētā par vienkāršām un īstām lietām. Un dīvainus jokus.:D Vairs nebūs uztraukuma pilni, auksti ziemas rīti, būs miers. Šis ir īstais laiks. Un paklausīties, kas notiek ārzemēs, kas notiek Ziedoņa cienīgā domu virpulī. Nevaru sagaidīt sauli un bezrūpību, un smieklus, un rasojošus zāles stiebrus starp maniem basajiem kāju pirkstiem. Un satikt visus vecos labos, kas nekad nebija pietiekami "vecie labie", lai būtu vecie labie, bet tomēr manā skatījumā tādi vienmēr bija.

Kaut kas tajā visā mani ļoti aizķēra.

Bet tā būs tikai viena daļiņa vasaras. Es jūtu tuvojamies daudz ko vēl zīmīgāku.
linkpost comment

but I have a lighthouse in my universe anyway :] [Apr. 11th, 2010|12:41 pm]
[music |elliot smith - say yes]

Tad nu tā, UCAS ēra manā dzīvē ir noslēgusies. Bilancē ir 2 rejection'i, 2 unconditional offer'i no Loughborough un Glasgow'as un 1 conditional no Warwick'as. Bet nav noslēgusies tā daļa, kur es izdaru izvēli. Katrai vietai ir savi plusi un mīnusi.

Loughborough: "+" atrašanās vieta/pilsēta, "+" kursa sastāvs/priekšmeti (ar manu tik ļoti mīļoto banking, kas reti kur ir), "+" mierīgāka studentu dzīve, kas liek domāt, ka es pat varēšu tur pamācīties, "+" uzsvars uz sportu, "+" obligāta sviestmaize! Tas ir, 3. gads obligāti jāpavada strādājot industrijā (un man pat atrod darbu, ja pati nevaru), kas vēlāk karjerai ir laba lieta. Un Lielais "-" : Loughborough nav tik laba reputācija/reitings darba devēju acīs

Warwick: "-" generic accounting and finance course (the same old, the same old :D), "-" tur es nevaru sākt jaunu dzīvi, ja priekšā ir kaudze paziņu, "-" probably no sandwich years. Bet "+" reputācija! Un vispār tur tomēr laikam aiziet gudrāki cilvēki nekā uz Loughborough.. "+" 3. gadā varu izvēlēties arī banking subjects

Mana sirds vēlas Loughborough, kamēr prāts saka Warwick.Galvenais būs izdarīt izvēli un neskatīties atpakaļ, bet līdz tam es noteikti gribētu ieklausīties cilvēku viedokļos.

Bet, anyway, tā ir tikai maza daļiņa no manas šī brīža dzīves, kurā mājo apziņa par daudz dažādiem datumiem, kas pienāks un kas pienāks ātri, un ka man ir tik daudz jāpaspēj līdz tam. Daudz jānoskrien :D
linkpost comment

butterflies [Mar. 30th, 2010|11:22 pm]
Quote of the day:
"Some people are settling down, some people are settling, and some people refuse to settle for anything less... than butterflies."

Today it seemed for me I couldn't be happier. But then I realized... I could!
That's actually kind of scary how happy one person could be.
linkpost comment

[Mar. 24th, 2010|01:58 pm]
Esmu apsēsta ar gmail'a apskati. Warwick'ai jāatbild kuru katru mirkli un, protams, ceru uz universitātēm, kas savu lēmumu mainīs. Bet viņas neatbild. Esmu ne-e-epacietīga. :D

Un mums tūlīt nāks ciemos žurnālisti un arhitekti. Esot jāuzvedas zolīdi (nevis tā, kā parasti? :D ) Mums vajadzētu lielu skapi, kur mēs sagrūstu mūsu tējas cepures un rozā čības, un tukšos enerģijas/alojes dzērienu rotājumus... Bet vispār mums nav ko kārtot, esam jau pārāk zolīdi anyway.
linkpost comment

i don't mind a few mysteries [Mar. 21st, 2010|11:46 pm]
Citāts no draudzenes:
"Man kārojās pēc ātruma un pavisam nedaudz ķertas izklaides... :D"

Mana atbilde:
Man arī!!!

Jābrauc uz Siguldu braukt ar vučko! :D

Ā un vēl kas - vasarā 2011 es lecu ar izpletni. Seriously. Līdzlecēji aicināti. ;)
link2 comments|post comment

good times, good times [Mar. 21st, 2010|07:01 pm]
[music |the ditty bops - wake up]

Šajā nedēļas nogalē beidzot tiku patiesi pārmācīta par to, kad drīkst un kad nedrīkst runāt. Bet es praktiski to jau esmu aizmirsusi, iešu rītdien uz darbu un vairs nebaidīšos ^^ ! Gan jau viss ir aizmirsts un piedots. :)

Un es ik pa laikam uzmetu acis zābakiem, kas tagad rotā manas istabas grīdu, un tumši pelēkajai/spilgti rozā jakai, kuru patiesībā nevaru sagaidīt, kad varēšu uzvilkt, kāpjot pa saules apspīdēto kalnu Itālijā. (Kāpēc tikko ziema beidzās? Es būtu labprāt gribējusi ar tādu staigāt apkārt.) Tagad lielākais challenge būs atrast pieskaņotas bikses - sitiet mani nost, bet melnas bikses nepirkšu! :p Tas nemaz nebūs pieskaņots tai dubļu krāsai, kas nav melna. :D Vēl man ir ideja pirkt bikses, kuras ir gaumīgas UN ar rozā elementiem tajās. Ja redziet tādas, ziņojiet!

Bet vasara pienāks ātrāk nekā domāts - vēl tikai divi mēneši un jau būs maratons (kuram neesmu trenējusies jau vairāk par divām nedēļām, bet tas tiks labots no rītdienas), un tad jau, jau būs. :) Stafetes komandā es būšu viena no "nāriņām" - and I wonder how mermaids are supposed to run? I hope the name won't set the tone of the whole run :D

And I'm extra busy and I'm loving it. :) Or to be more precise, I'm loving the balance of my bank account and those happy people who actually benefit form my time. Un tas ir laikam iemesls, kā no pūces var sanākt cīrulis. Darba dienās ceļamies septiņos un brīvdienās labprātīgi to daram deviņos, jap!


linkpost comment

krīze? [Mar. 19th, 2010|09:09 am]
Mani šokēja tvnet'ā ieraudzītais virsraksts, ka nu jau benzīns virs 80 santīmiem. Es teorētiski neesmu tieši ietekmēta šajā sakarā, bet, kā mēs zinām, ekonomikā viss ir saistīts, un viņi labi zina, ka degviela daudziem cilvēkiem ir pirmās nepieciešamības prece, tādējādi reālie ienākumi tikai vēl vairāk samazināsies... Vēl es uzzināju, ka Statoil'ā esot visprecīzāk nokalibrēts litra daudzums, ko ielej bākā. Piemēram, citās degvielas uzpildes stacijās Tu riskē ka ieliesi vairāk zem vai vairāk virs litra. Patiesībā ja uzķer, kur ir tā labākā vieta, tad cenas svārstībām par nulle, komats, kaut ko nav tik liela vairs nozīme.. :)

Anyhow, es palikšu pie viedokļa, ka viņiem ir slepens kartelis! Vismaz Statoil'am, Lukoil'am un vēl dažam labam.
linkpost comment

[Mar. 16th, 2010|10:32 pm]
[music |The Darkness - I Believe In a Thing Called Love]

Man šodien radās sajūta, ka man darbs būs, cerams, iemācījis mazāk runāt, jo runāšana bieži vien nav laba lieta, īpaši, kad nevari zināt, kur Tava pateiktā informācija var nonākt. Ikdienā mutes atvēršana mēdz nodarīt sīkas un vidēji lielas problēmas, bet runājot par darbu - pilnīgi nopietnāk. Redzēs, vai arī praksē izdosies, kā šobrīd esmu teorijā apņēmusies, ha. :)

From now on I will be Miss Keep It Cool & Don't Tell Anything. :D

Pēdējās dienās vēl esmu satikusi, manuprāt, iedvesmojošāko vadītāju, kāds ir iespējams. Esmu uzzinājusi, ka IBO tomēr kļūdas, un mana atzīme ķīmijā tika pavilkta uz augšu, mans diploms tagad ir labāks, un es cerēšu (hopelessly ever after) uz universitāšu lēmumu mainīšanu. Esmu iepazinusi vēl kaudzīti (ap 10) jaunu kolēģu, esmu uzzinājusi neticami daudz informācijas. Un beidzot sāku apzināties, ka tikšu epic ceļojumā vasarā uz Alpiem.

Un no jauna esmu sev vēlreiz atgādinājusi, ka pats, pats svarīgākais ir tas, cik mēs esam labi cilvēki. Labi - labsirdīgi, toleranti, saprotoši un apbrīnas pilni.

"I believe in a thing called love
Just listen to the rhythm of my heart
There's a chance we could make it now
We'll be rocking 'til the sun goes down
I believe in a thing called love"

link2 comments|post comment

[Mar. 14th, 2010|06:35 pm]
Es jūtu, ka mans matemātikas privātskolotājas amats sāk iet no rokas! :) Es secināju, ka man padodas būt pacietīgai, kas mani tiešām pārsteidz, jo līdz šim likās, ka esmu neticami nepacietīgs cilvēks. (Šīs izmaiņas laikam ir tāpēc, ka citādāk nemaz nevarētu. :)) Katrā ziņā, ja nenotiks nekādas izmaiņas un es turpmāk mācīšu matemātiku nu jau 4 reizes nedēļā, ienākumi no šīs piestrādāšanas varētu sasniegt manu algu par 40h nedēļā darbu. Patiesībā privātskolotājam, ja viņš izveido labu reputāciju, ticu, ka ar naudas līdzekļiem nav nemaz tik slikti. Anyways, es jūtu neticamu gandarījumu un prieku palīdzēt cilvēkiem un ja man par to maksā - es nevaru būt laimīgāka! :)
linkpost comment

[Mar. 10th, 2010|11:16 am]
Man blakus stāv grāmata "Financial instruments", ko izdevusi mana darba vieta. 255 lapaspuses tikai, bet Latvijas Universitāte šādu lasāmvielu varbūt maģistra līmenī tikai piedāvātu? Varbūt pat vispār nē. Un šajās nieka 255 lapaspusēs ir tik, tik daudz interesantas un īpaši banku sektora interesentiem noderīgas informācijas, ka man šeit noteikti nebūs jāgarlaikojas.

Katru dienu pieeja dažādiem saitiem tikai palielinās - par ko IB laikos sapņoju priekš biznesa IA, tad tagad tas ir pieejams uuun..vairs nevajadzīgs, dzīves ironija, haha.

Un kas man šķita interesanti - tieši naktsklubu īpašnieki būs tie, kam ir tīra vēsture- viņiem galu galā ir jārūpējas par savu reputāciju, ja jau sākuši vienu no visnetīrākajiem biznesiem... ^^

Un man blakus sēž cilvēks ar diplomu "Gada centīgākais darbinieks"- tas man liek justies vainīgai, ka lietoju cibu, kuru aizmirsuši iekļaut pie aizliegtajiem saitiem. :D

Bet vispār es esmu nenormāli nogarlaikojusies, jo visus piešķirtos darbus izdaru 5 minūtēs... laikam mans svarīgākais pienākums šodienas to-do listē būs socializēties un atrast sev komandu stafetei... 13 vai 14 km būtu noskriet vieglāk nekā 21. :)
link1 comment|post comment

cats always get what they want [Mar. 9th, 2010|12:26 am]
Šodien man bija brīnišķīga diena. Es uzsāku darbu ar kaudzi pozitīvām emocijām, visvairāk pateicoties maniem galantajiem vīriešu kārtas kolēģiem. Un viņus, protams, sajūsmināju es, tfu, tas ir, mana darba ētika. ^^
Diena turpinājās ar mazliet interesantiem, bet tomēr ļoti garšīgiem suši un nobeidzās uz pavisam dīvainas nots...jautras, skumjas, jautras. Un starp skumjo un jautro bija vieta, kur sapratu, ka vēlos izmaiņas savā dzīvē. Vēlos jaunu dzīvi. Un kopš rītdienas it's on.

And screw the old dreams. They are so yesterday. I need new ones. And peace. :)

Un paldies maniem trijiem labākajiem draugiem, kuri izmaiņu brīžos ir man blakus un dod padomu. Ne visi vienmēr reizē, bet es varu paļauties, ka kāds tur būs. :)
linkpost comment

[Mar. 3rd, 2010|10:52 pm]
Atceros, kā 11.klasē neilgi pēc manas uzvaras latv.val. un literatūras olimpiādē, ķīmijas skolotāja, kurai vēl svaigā atmiņā bija palicis, kā man it kā padodas ķīmija, pienāca klāt un sacīja: "Oho, es nezināju, ka Tu dosies uz filologiem! Tu taču uz turieni mērķē, vai ne?" Toreiz man tas likās so loool, bet pēdējos mēnešos es skumstu, ka man nav filoloģiskās izglītības, jo tad varētu darīt to, ko es dievinu, - rediģēt! Tas ir so, so, so much fun - labot kļūdas, mmm. To man atgādināja šodien angļu valodas tekstiņš, ko man bija tas prieks palabot. :) Āāhh, mazie dzīves prieciņi.

p.s. Today I bought happiness. It was hidden in a skirt, in a blouse, and in a dress. And now it's all mine, muahaha.^^ Despite the official style, I still couldn't resist the pink! :D
link1 comment|post comment

[Mar. 1st, 2010|09:08 pm]
http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/306075-marta_sakuma_temperatura_var_noslidet_lidz_minus_20_gradiem

Nēēēē :D es šodien pirmo dienu jutos kā pavasarī :)
linkpost comment

gnarls barkley - crazy [Mar. 1st, 2010|12:37 pm]
"In this frazzled and fragmented decade, when the Top 40 broke down into squabbling niches, the idea of a universal pop hit, a song anybody could love, seemed like a sweet old-fashioned notion. Then these guys showed up. Atlanta rapper Cee-Lo and indie producer Danger Mouse decided it would be a gas to pretend to be the world's greatest pop group, and so they gave the world "Crazy." Everybody loved this song, from your mom to your ex-girlfriend's art professor. It blasted in punk clubs and Burger King bathrooms. Every sucky band on earth tried a lame cover. For the summer of 2006, "Crazy" united us all into one nation under a groove. Gnarls Barkley packed a career's worth of genius ideas into three minutes — and then they basically disappeared. Does that make them crazy? Probably. But was this the most glorious pop thrill of our time? Totally."

Es kaut kā šo pop thrill'u biju iepriekš palaidusi garām, klubus neapmeklējot un klausoties mūziku mazliet tuvāk rokam, bet šobrīd jūtos totally addicted :D

Mani ļoti interesē tā psiholoģija apakšā dziesmām. Vai viņi iepriekš izplāno kādas skaņas, ritms, vārdi būs tik, tik atkarību izraisoši?? Dziesmas melodija nav nemaz tik lipīga, vismaz trolejbusā braucot un klausoties RHCP, nevarēju šo dziesmu atsaukt atmiņā, bet..viņa ir vnk neaprakstāmi hipnoztizējoša, he. :)
linkpost comment

11 nedēļas [Feb. 27th, 2010|12:32 pm]
[music |Twisted Sister - I Wanna Rock]

Pastāstot savam draugam par ideju noskriet Nordea pusmaratonu un saņemot pretī neticīgu "lol", manī šobrīd ir vēēl lielāka vēlme to izdarīt. :p
link1 comment|post comment

[Feb. 27th, 2010|12:04 am]
[music |michael buble - haven't met you yet]

"To, ko jūs saucat par tauriņiem vēderā vai skudriņām pār muguru (šīs jau aizlīdušas uz manām rokām un kājām ar’!), es tos saucu par kukaiņiem, kas radušies nesaskaņu rezultātā starp manu sirdi un prātu. Bet kas to lai zin’, bez kukaiņiem dzīve nebūtu tik skaista un pārsteidzoša, kāda tā ir. Galu galā – visa barības ķēde tiktu nojaukta."

Jūtu excitementa skudriņas, aizvien, aizvien nespēju noticēt, ka strādāšu Nordea. Man būs superīgākā komanda (kā pagaidām izskatās), nopietnākais darbs, kāds jebkad man bijis, alga! un jānomierina visi tie nemierīgie kukainīši- sapņi piepildās... :)
linkpost comment

chances // sitting, waiting, wishing [Feb. 25th, 2010|09:01 pm]
Iespēja tikt manā dream university bija 4%. Bet tomēr netiku, atstāšu šo prieciņu maģistram.
Un tagad iespēja dabūt manu dream job ir 50%. Šī iespēja atkarīga no diviem ļoti gudriem, bet ārkārtīgi nenopietniem cilvēkiem. How is it gonna be?
linkpost comment

smiltis starp oļiem jeb skaistie sīkumi ikdienas lietās [Feb. 21st, 2010|11:58 pm]
[music |michael buble - haven't met you yet]

Pār mani šodien nāca apskaidrība! Ja man vēl bija palikušas kādas feministiskās domāšanas atliekas manī, tad tās ir pilnībā pazudušas nebūtībā. Es labprāt ļaušu vīrietim būt vīrietim un strādāt, kamēr es pildīšu savu sievietes lomu. Šī apskaidrība nāca no atklāsmes, ka patiesībā negribu strādāt diendienā, no astoņiem līdz pieciem... lai to dara vīrietis (wasntme) :D Es būšu ideālā sieviete, muahaha. :D

Btw, noskatījos jau pasen, bet Up In The Air - ļo-o-oti laba filma, Klūnijs uzdevumu augstumos un interesants scenārijs. Tiem, kas seko līdzi Vankūveras spēlēm, varu ieteikt paskatīties (bez, protams, daiļslidošanas^^), snowboarding half-pipe - it is just so cool.
Un no grāmatām - beidzot, pēc 6 gadiem, padevos sabiedrības spiedienam sākt lasīt Koelju - un "Burvja piezīmes" ir vienkārši aizkustinošas. Šodien biju tik laimīga grāmatas iespaidā, ka, klausoties Stand Inside Your Love, gulēju Latvijas dziļajā sniegā un skatījos violetajās debesīs. Jo vajag atcerēties neaizmirst mīlēt pasauli. :)

Šodien redzēju 6 ļoti aizkustinošas mini teātra izrādes. Divās laikam apraudājos. Arī daudz smējos. Dažs labs mums tur izskatījās ļoti elegants, jājā :p ;) Bet pēc tam man diemžēl nācās būt līdzdalībniecei noziegumā. Tas bija diezgan mokoši, jo man nebija iespējas no tā izbēgt, bet nodot noziedzniekus varas iestādēm arī nebija iespējams.. Jūs jautāsiet, kas tas bija par noziegumu? Fashion crime. :D
linkpost comment

pēdējo dienu iespaidi jeb Offspring - Self-esteem [Feb. 15th, 2010|11:20 pm]
* Pasaulē dzīvo cilvēki ar neticami skaistu sirdi, un man ir pagodinājums tos pazīt un būt daļai no viņu dzīves. (Un prieks, ka manas dienas tiek sasildītas un svarīgs ķermeņa orgāns, kas pukst straujāk, - izkausēts.:))
* Runājot par "sportu", secināju, cik ļoti man patīk runāt par "sportu" (protams, labāk darīt nekā runāt) - puiši, šķiet, neapzinājās, ka, mēģinot uzzināt par slavenajām sviestainajām "saliņu" sarunām, paši tādās piedalījās :D
* Daži cilvēki toties nav vērti mana laika.
* Tas, ka mans tētis ir datorspeciālists un programmētājs un ka esmu pavadījusi savu tiesu laika ar līdzīgu cilvēku, nepalīdz vakarā pirms informātikas, kad saprotu, ka nejēdzu neko no datora. :D
* Es drīz būšu interviju eksperte, man ir bijuši tik daudz uzaicinājumu uz tādām (un beigās tie visi izrādās kkādi dīīvainie darbi), ka varēšu sniegt privātās konsultācijas.^^ 3dien būs apmācības darbā, kas izklausas vēl puuslīdz ok - dzīvosim, redzēsim. :)
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | 40 entries back ]
[ go | earlier/later ]