|
Sep. 19th, 2013|10:45 pm |
Nespēju noticēt, ka neesmu te bijusi gandrīz vai gadu. Laiks skrien ļoti ātri. Vairāki ministri nomainījās, notika vairāki draudi un reāli uzbrukumi nācījām apkārt pasaulei, Ziedonis nomira. Bet reizē tas pats rats vien ir. Kur pa gadu esmu nonākusi?
14 mēnešos pabiju 4 komandās. Neticami daudz iemācījos, jūtos daudz piezemētāka.
Biju skaistā ceļojumā un sapratu, ka tur ir mana vieta - kalnos augšā un kustībā. Kad šķiet, ka vairāk nespēj, ka elpa aizcērtas, svīsti un muskuļi svilst, tieši tā.
Biju 5 dienas sanatorijā, pie jūras, ar sulām un sportu, un procedūrām. Tiešām iesaku!!
Tikko ievācos jaunā dzīvoklī, pirmo reizi mēs kopā veidosim mūsu ligzdiņu, tā - pat mēbeles pirksim. Kā balta lapa, kuru var aizpildīt. Ļoti saviļņota esmu!
Plāni par pasaules izpētīšanu iet tikai plašumā - jūtu, ka man tos septiņjūdžu zābakus drīz vajadzēs aizņemties...
Sirsniņa arī tikai plašumā dodas - laikam tas ir miers, pacietība, ko iemācos. Hmmm, vai ticība? |
|