| |
[May. 28th, 2012|11:49 pm] |
Vienmēr ap eksāmenu laiku uznāk rakstāmais. Sajūta, ka jāiegrāmato progress manā dzīvē.
Tātad - kas ir noticis? Es esmu dabūjusi vēl vienu darbu pēc darba, kas man tūlīt būs, tā ka sākot ar jūnija beigām 14 mēneši darba un dzīves saplānoti. Varēšu sākt pārdomāt dzīvi, kad darbi iesākies, vai tas ir tas, ko vēlos darīt. Varbūt tomēr esmu slinka un neambicioza, varbūt tomēr gribu citādu dzīvi. Tad redzēs.
Izlēmu par savām atvaļinājuma dienām un nākamo vasaru, 13. gadā. Es ļoti gribu dažas dienas siltajās salās atkal, rudenī cerams, tad kādu nedēļu Ziemassvētkos Latvijā, tad kādu nedēļu pavasarī (viena no 3 dienvideiropas valstīm Itālija, Francija vai Spānija). Tad jūnija vidus kalnos. Priecāšos par plašu kompāniju, bet arī priecāšos, ja būsim tikai daži. Ticu, ka būs skaisti. Un tad septembrī gribu pavadīt divas nedēļas kaut ko mācoties vienā no divām atlikušajām valstīm. Man laikam tāda būs atlikusī dzīve - plānot gadu uz priekšu atvaļinājumu, bet šķiet sasodīti skaisti, jo ir skaisti sapņot!! :)
Pāris dienu laikā ceru sagaidīt ziņas, kurai komandai darbā pievienošos. Exciting times, bet reizē bail, jo labas komandas palēnām jau tiek aizņemtas. Vēl arī turpinās medījumi pēc Londonas dzīvokļiem... Kas šķiet neticami intensīvs process, bet aizraujošs- tā doma, ka varēšu fiziski izmest daļu savas dzīves un pārvākties un sākt atkal jaunu. Laikam esmu tajā vecumā, kad dievinu jaunas lietas un vietas. Un turpinās izglītības iegūšana. Vienmēr šķiet, ka progress ir par lēnu, bet tomēr skatoties no malas, pamanu, ko esmu iemācījusies. Un patīk pārsniegt sagaidīto.
Bet vispār - nozīme tomēr ir sīkumos, nesen bija jauka chill diena, ēdiens, saule, alkohols, vēl saule un brīnišķīgi cilvēki apkārt. Murr! |
|
|
