šausmīgi garš stāsts, bet man šķiet, ka visi galvenie apstākļi tur gāja roku rokā - ja tiešām interesētu un patiktu studiju saturs, tad nebūtu iebildumu būt prom no latvijas, un vice versa.

tā jau rakstniecības studijas kā koncepts ir burvīgs, piespiežot tevi izmēģināt visdažādākās formas un žanrus (un lielākajā daļā gadījumu rezultāts ir pārsteidzoši lielisks). manas augstskolas programmā tieši ar rakstīšanu/literatūru saistītie priekšmeti bija mazliet mazāk nekā puse, tā nu mūs iebāza obskūros mediju priekšmetos, kuriem gatavojoties un rakstot kursadarbus es vienkārši raudāju, jo man likās absolūti negodīgi, ka esmu tik tālu devusies, lai darītu kaut ko ļoti specifisku, bet man liek darīt random lietas, kas mani absolūti neinteresē. protams, ka piesakoties es izpīpēju visu internetā pieejamo informāciju, bet to, kā studijas izpaužas patiesībā, pārbaudīt var tikai uz savas ādas.

tāpēc ceru, ka tava skola būs sakarīga un programma piesātināta ar brīnišķīgām lietām! un nepazaudē rakstīšanas mīlestību! :D

heh, es tātad tomēr nepareizi sapratu, kas ir "jūrmala". man vienkārši sakrīt visi elementi - rakstniecības studijas jūras malā vienā ēkā ar medijiem. :D

šobrīd programma izskatās adekvāta un saistīta ar studiju mērķi. sola tur neko nemainīt, tāpēc varu cerēt uz to labāko. un došanās tālu prom no ierastās vides arī nav problēma, jo es šurp pārvācos jau senāk un nesaistīti ar mācībām. galvenais tiešām ir tas, ko tu saki, - nepazaudēt rakstīšanas mīlestību. drusku bail, ka obligātums var to tā kā notušēt.