pagājusi pirmā nedēļa manā jaunākajā augstākās izglītības avantūrā un esmu pārgurusi no šķietami nekā. pamostos lēni un nesteidzīgi, aizbraucu uz savām divām lekcijām, koncentrējos un socializējos, pēc tam vēl pasocializējos un pakoncentrējos, līdz man sāk gribēties mājās. es jau biju aizmirsusi, kā ir būt ārā, bet gribēties uz mājām. nokļūstu mājās un viss. man gribējās iet gulēt pirms stundas, bet es ar lielām mokām piespiedu sevi nolakot nagus. tagad ar lielām mokām jāuztaisa vakariņas. tikai pirmā nedēļa, bet tomēr jau esmu apmierināta, ka beidzot sagāju kopā ar antropoloģiju. pieķēru sevi domājam, ka ļoti gaidu lekcijas un iešanu uz skolu, bez tā dīvainā saspringuma, kas mani pavadīja pēdējos trīs gadus, līdz sapratu, ka jā, lol, man vairs nav kā jūrmalas rakstniecības studijās steidzami jāuzcep kaut kas ģeniāls un pārējiem jānolasa priekšā. es tikai gribu mācīties, biežāk iet aleponijā un avotu ielas ķīniešus atēsties līdz nemaņai, ģeniālas lietas gan jau pagaidīs.