Trū. Bet nav jau, kurp iet. Tikai ceļš. Var tikai domāt, ka kaut kur jāiet, un tā noiet no ceļa, kurš pats tevi ved. Izvēles ilūzija sāp konfliktā ar realitātes determinētību.

Šitādus (tip autora) tekstus gribas runāt tieši šī konflikta dēļ. Ir cilvēki, kas neapzinās realitātes determinētību, un viņiem nekas nesāp - tikai močī! Tad ir šis starpstāvoklis, kur uzmanību piesaista šis matrixa gļuka šilieris, kad sakustās butaforijas. Un gribas ticēt, ka ir vēl tas svētlaimīgais zen stāvoklis, kurā brīvās gribas ilūzija ir sekmīgi pakļāvusies universālajai neizbēgamībai. Katrā gadījumā - nāve mūs atbrīvos.