Man personīgi patīk pirmā bilde. Vecais draugs Grantiņš. Mana galva ir  pilna ar slimiem tēliem un starp tiem visiem ir arī Grantiņš. Viņš simbolizē neattīstību, slimas tieksmes un ne-gudrību, vēl viņš manās domās spēlējās smilškastē, kā mazs bērns. Ja es rakstītu grāmatu(ko es nekad mūžā nedarīšu) vienu no maniem fiktīvajiem tēliem dēvētu Grantiņš. Visi viņu sauca par Grantiņš, vienkārši Grantiņš. Šis un cits manā dzīvē ieņem svarīgu lomu, visi slimie, sabiedrības veidotie, nepieņemtie bērniņi ir dažādu īpašību atdzīvinātie tēli manā audzējā.
Ne tikai īpašību.