Zemapziņas atvars [entries|archive|friends|userinfo]
Alchemy of Pain

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Par tēmu [Nov. 19th, 2022|07:26 pm]
Nesen noskatījos Rietumu frontē bez pārmaiņām, Netflix versijā un es domāju kmon, šī bija man mīļāka grāmata 16gados? Wūt. Neiesaku.
linkpost comment

Turn Pain into power [Nov. 19th, 2022|07:03 pm]
[mood | loved]
[music | Heart’s Mystery - Nick Barber]

When you let go of fear
The truth will appear
So simple and clear
linkpost comment

ilgi domāju [Nov. 19th, 2022|06:49 pm]
[mood | horny]

ilgi domāju, vai palikt gultā un punķoties tur, vai šeit pie klaviatūras. Gadsimta iesnas. tēja, šokolāde un visvisādi preperāti degunam. Šodien samaksāju 10dolārus, lai sekotu līdzi apzinātai pornogrāfijai, pati sieviete ir seksa koučs un ķermeņa dziedniecisko prakšu piekopēja un skolotāja. Kaut kā sajutu to kārdinājumu pavērot, diezgan jauki, tikai vēl no pāris simts dolāriem jāšķirās, lai redzētu ko vairāk. Jauks biznesa plāniņš, aizdomājos, varbūt man arī kaut ko līdzīgu uzsākt. Tagad Ciba - Tu zinu.
link4 comments|post comment

Sensuālā daba murr [Nov. 19th, 2022|04:37 pm]
[music | Exotique Re-Mix_Orgasm Music-Soul Ballet ╰✿]

Šodien daudz sajūtu un domāju, par erotisko dabu. Kopš esmu sākusi ļauties tam, ka rakstu visas savas dusmas, es aizvien vairāk apzinos, cik ļoti esmu apspiedusi arī savu seksualitāti. Atceros, to laiku, kad es spēju skūpstīties ar vīrieti tikai tad, kad biju iedzērusi. Tik ilgu laiku es vispār neizpratu, kāpēc man sākās panikas lēkmes seksa laikā.. tas bija kaut kas neizkaidrojams, sākumā škita, ka vienkārši nejūtos ērti ar izvēlēto partneri, bet kopš sāku nodarboties ar apzinātajām ķermeņa atbrīvošanas praksēm, un manā uztverē uzpeldēja, mana traumatiskā pieredze bērnībā, tik daudz kas kļuva skaidrs.
Es vēl aizvien spilgti atceros to reizi. Tā bija kārtējā piektdiena, kad dejoju. ATvērti, sensuāli, brīvi. Uz to brīdi, es nebiju bijusi kopā ar vīrieti trīs ar pusi gadus, tamdēļ jebkura kustība, kurā sajutu sevi atbrīvojamies, sagādāja dziļu sensuālu baudu, un kā vēlāk izrādijās, ka cilvēka ķermenis sevī uzglabā traumas, tas ko varbūt apziņa neatceras, pats ķermenis tur kā saspringumu, saspringumu gūžās, skaustā, galvā. Neizskaidrojamas sāpes, krampji ķermenī, u.t.t Un tā lūk toreiz, kad šķīdu mūzikas pavadībā, pie manis pienāca paziņa, kas izceļās ar savu atklātību gan mākslā, gan sevis izpausmē citos veidos, ļoti karstasinīga un unikāla sieviete, kuras klātbūtnē, Tu pati atveries. Nu lūk, toreiz mēs izgājām papļāpāt, jo laikam viņa raudāja, vai kas tāds. Un kaut kā vārds pa vārdam, viņa izteicās, ka viņa ir vairākas reizes izvarota, un pirmoreizi tas ar viņu notika bērnībā, tas esot bijis viņas Tēva brālis, vai kāds cits rads, to es precīzi vairs neatceros. Bet es atceros to brīdi (un par šo rakstīt tagad aizvien ir grūti, jūtu kā sirds vnk savelkās, un elpa trūkst) Mans pēc viņas vārdiem caur ķermeni izgāja tāda kā melna svilinoša uguns un es atcerējos, kas notika toreiz laikā ap Jauno gadu Vecmāmiņas dzīvoklī, tai tumšajā pretīgajā istabā.. Es tur stāvēju, clveki nāca iekšā un ārā no deju zāles, bet es biju vienkārši sastingusi, jo manī bija uzplaiksījis, kaut kas, kas tika cītīgi slēpts. Tas bija no vienas puses briesmīgs, no otras puses atbrīves pilns brīdis, jo ar to sākās jauns posms. Pēc tam es centos sev iestāstīt ka tā tas nebij, apspiest un izdomāt kaut ko lai attaisnotu šīs atmiņas, bet jo vairāk es centos, jo sliktāk, gan fiziski, fan psiholoģiski man kļuva. Es atceros, ka tas bija laiks kad es atsāku smēķēt zālīti, ko nebiju darījusi četrus/piecus gadus, kas protams tikai visu pasliktināja.. bet ko nu par to, ir sestdiena, Rīgā snieg un es iešu apēst kādu salami desas sviestmaizi par godu svētkiem.
linkpost comment

Par Maukas arhetipu [Nov. 18th, 2022|08:18 pm]
[mood | angry]

Un tad man vienkārši atsprāga vaļā, es Tev saku. Aha moment. Kā mūs visus kā tādas smukas mauciņas - Valdības vadā pavadā un pletnē. Aij aij aij. Par ko mēs visvairāk uztraucamies - par ģimeni, par veselību, par drošību. Un tad, kad Tev paplivina zilajā ekrānā kara ainiņas, vai vai vai, kas tik tad ar mūsu iekšējo prostitūtu notiek. Bez konspirāciju teorijām, un visa tā. Ir taču jāpamostās kādam, ir taču jāsaprot, kā mūs kā aitiņas dzen pa izplānotām kalnu takām. Sak aitiņ, neej pa labi, neej pa kreisi, nokritīsi. Un tad Tu ej, viltus drošības vārdā, iekšā viss pūst, bet Tu tik ej un ej. Un Tevi slauc, kad kādam sagribās. AIj aij aij. Bet varbūt vienkārši ir jābūt godīgai pret sevi, es esmu prostitūta līdz noteiktai robežai, bet ir robežas kuras nekad nepārkāpšu.. Un vai tad mēs visi neesam mazliet maukas, šaja sistēmā?
''The Prostitute enables you to address your fears around physical and social safety and through the very addressing of them you are able to strip them of their power over you.''
linkpost comment

Pašrefleksija [Nov. 18th, 2022|08:05 pm]
[mood | embarrassed]

Eju kursiņu šajās dienās onlainā - kā uzkačāt savu biznesiņu, un atkal un atkal tēma atgriežās pie prostitūtas arhetipa. Mani paķēra, varbūt kaut ko mazliet agrāk biju rakusi šajā tēmā, bet tagad kļuvis vēl aktuālāk. Galu galā, tas ir par to mūsu ēnas daļu, kas nodot savas vērtības, lai pārdotos, vai atdotos, vai ingorētu savas robežās.
''At what price are you willing to sell out your integrity, your thoughts, your opinions, your emotions, your morals, your happiness, your honor, your dignity, your soul and violate your spirit for physical, financial and social safety?'' Domāju daudz par šo, cik dziļi šis nesadziedētasi arhetips ir ieedies manā uztverē.. bāc nu, tas ir tā, ka Tu ver to pandoras lādi vaļā, bet tur atkal un atkal ir jauna lāde, jauni dziļumi, jauna tumsa, cik nu jauna, vairāk neapzināta. Ahh, tam ir tik ilgi vara pār mani kāmēr, neapzinos to. Un cik ilgi es esmu gatava būt prostitūta?
Arhetipa otrā spektra galā ir Karalienes arhetips, kas reprezentē iekšējo pašpietiekamību, būšanu kontaktā ar sevi un savām vērtībām.. un bāc te nu es atkal apsitos, cik daudz vēl ir sevī jāizgaismo, jāsamīļo un jāintegrē, lai realizētu to dzīvi, kādu allaž esmu zinājusi, ka tā var būt reālā man. Bet nu šis ieraksts ir viens mikrosolītis tuvāk tai.. kaut kā, laikam pietiks vienreiz maukoties. Vai arī nē. Patīk taču siltumiņš, nauda un komforts. Bet kurš teica, ka tas nebūs ja būšu uzticīga sev.. nu lūk baiļu balss. Ej tak Tu dirst, es ticu saviem sapņiem, vairāk kā savām bailēm. Un tas nav džast positve thinking, tā iekšējā alķīmija punkta robeža. lūk
link2 comments|post comment

[Nov. 18th, 2022|02:40 pm]
Tā lūk un tā dusmiņa, jau arī nepaliek mazāka, varbūt par kripatiņu. Tai bridī, kad mamma pasaka ''nu ko tas dos, ka Tu atkal iesi pie psihoterapēta, nekas jau nav mainījies pa šo laiku?'' Un man tāds vienkārši - y'o, for rīl? Cmon? Tu tiešām neredzi? Bet tad man ir tāds iekšējais whatever, ko es te cenšos vēl aivien viņai pierādīt? Nu tā - zini, fuck You bich. Cilvēks pats savā putrā noracies un neredz, un negrib redzēt, un es taču ik pa brīdim pieņemu, ka arī nekad nesaredzēs. Un tad arī viss cits sakārtojās, bet takal un takal tomēr pēc visa laika atnāk tā sajūta, ka tā taču ir mana mamma, tās laikam ir tās ilgas pēc sieviešķās enerģijas, kas Tevi samīļos un sapijās..
link4 comments|post comment

[Nov. 18th, 2022|02:30 pm]
Staigāju apkārt kompim pusotru h un nevaru uzrakstīt, to ka vakar izrakstīju savā dienasgrāmatā tādu varzu, visas tās apslāpētās dusmas, sāpes, aizvainojumu, un zin, pat Brektes māksla nestāv tai ellei klāt. Tā ir ja lien tai zemapziņā, ah. Uz brīdi palika vieglāk, bet tagad atkal prasās rakstīt un rakstīt un rakstīt. Domāju, kā parastie cilvēki tiek ar savu naidu galā? Raktsa komentārus tvnet? Iet tusēt uz vecrīgu? Piedzerās un ar kādu uzkaujās, vai uztaisa scēnu?
Jo galu galā LABAS MEITENES taču nevar dusmoties, labām metenēm jāsēž ar smuki pārkrustotām kājiņām, jāklausa mamma, un jāmācās labi. LABAS MEITENES netaisa sūdus, labas meitenes tikai kļūst par sērijveida slepkavām, aiz draudzeņu mugurām, aprunājot tās. Labas meitenes iet pie frizierēm un manikīrēm un sūdzās tām, labas meitenes staigā smukās kleitiņās un strādā labā darbiņā, lai mamma un tētiņš ir priecīgs un labas meitenes neizvaro viņu 35 gadīgie onkuķi, kad viņām ir seši gadi.
Un tad atnāk tāda līdzjūtības sajūta pret sevi un visu, kam esmu izgājusi cauri. Nu tā, ka neviens jau īsti tagad nepapaijās un nesamīļos, bet es varu, pati sevi, ar pēdiņmasāžu un siltu tēju. Ar līdzjūtību un iejūtību pašai pret sevi un mīlestību. To karalisko pašpietiekamību, kas atnāk, tad kad sajūti, ka esi pietiekoši veiksmīga, skaista, seksīga, pašpietiekama, mīlesības vērta - PATI SEV <3
link2 comments|post comment

Par melnajām avīm [Nov. 18th, 2022|01:22 pm]
Ģimenes melnās avis patiesībā ir sava ciltskoka atbrīvotājas.
Ģimenes locekļi, kuri nepielāgojas ģimenes noteikumiem vai tradīcijām, tie, kuri pastāvīgi cenšas mainīt uzskatus.
Tie, kas izvēlas ceļus, kas ir pretrunā ar ģimenes līniju labi iemītām takām, tie, kurus kritizē, tiesā un pat noraida.
Tie ir aicināti atbrīvot ģimeni no atkārtotiem modeļiem, kas skar veselas paaudzes.
Šīs tā saucamās "melnās aitas", tās, kuras neder, tās, kuras saceļas pret pastāvošajiem dzimtas musturiem, faktiski labo, attīra un rada jaunus plaukstošus zarus savā dzimtas kokā.
Caur šo dumpi izpaužas neskaitāmas mūsu senču nerealizētās vēlmes, salauztie sapņi vai neapmierinātie talanti.
Inerces dēļ ciltskoks darīs visu, lai saglabātu savu toksisko kursu un neko nemainītu, un tas dumpinieka uzdevumu padarīs sarežģītu un pretrunīgu.
Beidziet šaubīties un rūpējaties par savu unikalitāti “kā visdārgāko ziedu savā kokā”.
Jūs esat visu savu senču sapnis.
~Berts Helingers

//no Ziemeļu vārtiem fb
linkpost comment

Masāža [Nov. 17th, 2022|11:12 pm]
[mood | sleepy]

Esot tāds kvantu pieskāriens, vēl pagaidām, par to neko nezinu. Bet pirms nedēļas kad pirmo reizi masēju kailu draudzeni, bija interesanti vērot kā tas porno programmas bliež, Tu pat vairs nevari uz sievites kailo ķermeni paskatīties tā, lai neaizietu tas, ka kaut kas uzreiz ar to jāiesāk, bet nu es pārtransformēju to sajūtu un viss bija lieliski, viņai patka, man patika. Sapratu, ka vēlos masēt sievietes, tā kvalitatīvi un skaisti - iedot telpu sev un viņām brīvībai. Tā ir vispār tēma. Jo nu es zinu un jūtu kā man dvēselīte sauc to darīt, un ķermenis un misija un viss pārējais, tad jautājums, kas mani attur? Kušetes neesamība, diploma neesamība, nepārliecinātība? Kas ir tas, kas man neļauj piepildīt un tuvoties tik daudziem sapņiem. Piemēram sapnim dziedāt? Sapnim mirdzēt? Sapnim sērfot? Sapnim veidot tos superīgos sieviešu pasākumus? Tipa, ka nav naudas, tas ir smieklīgi. Nauda ir bezgalīga, allaž plūstoša enerģija, tad kas mani aptur? Bailes? Bailes, ka nesapratīs kāds, vai ka notrigerošu..? Jā, es laikam vēl nemāku tikt galā ar faktu, ka trigeroju cilvēkus ar savu eksitenci spēkā.. ņu vēl viens iekšejais darbiņš - here I come.
linkpost comment

Iecibot [Nov. 17th, 2022|11:08 pm]
[mood | angry]

Vēl es dažreiz domāju, kā var Hruščovkās ielikt plastmasas logus, dzīvokļos bez ventilācija, kur čuguna radiatori ir gar visu sienu? Te taču nav ko elpot, liec to slapjo dvieli uz radiatora neliec, slēdz gaisa mitrinātāju, vai nē, elpceļi tik un tā dirsā jūtās :/
link2 comments|post comment

Ko es gribēju teikt [Nov. 17th, 2022|11:03 pm]
Es nezinu, bet man dažreiz tas iekšejais tirāns ir neizturams, laikam, pamazām nobirestu tam, lai palaistu to vaļā.. to nicinošo, iznīcinošo, pazemojošo balsi, kas vienkārši var novest līdz tik pašiznīcinošām domām, ka nu jā.. es arī par to daudz domāju šodien, nobriedu mainīties acīmredzot beidzot šajā jomā, pēc vakarnakts panikas lēkmes epizodes. Nu rauj man jumtu nost, kad tas iekšējais upuris un ievainotais bērns sit pa apziņas kastroļiem, laikam vienkārši sevi jāsamīļo un jāizved pastaigāties <3
linkpost comment

Es Tev saku : ''iemīlot un pieņemot savu dziļumu, tikai tad var notikt patiesi brinumainas lietas'' [Nov. 17th, 2022|10:54 pm]
[mood | cheerful]
[music |radiatori un signalizācija pīkst fonā]

Šodien jau sarākstīju, kādas 10lpp savā parastajā, naktsgaldiņa dienasgrāmatā. Sākot ar pārpasaulīgu maigumu, līdz vienkārši tumsas izrakstīšanu, es tā rakstīju un rakstīju - nenososdot sevi, un sapratu baaaaac, cik daudz manī vēl aizvien ir draziņu neapzinātu - īpaši ap un par seksualitāti un dusmām.
Ahhh, un šodien tāda savā ziņā liela diena, beidzot mammai uzrakstīju, par savu sexual abuse as a child, un viņa tāda, nu jā Tev pašai jāizdomā, kā ar to tikt galā.. sākumā tāda sāpīte un doma, ka nu jā, kamon viņa, taču nekad nav īpaši mani emocionāli atbalstījusi, kamdēļ lai tas tagad notiktu? Tad es pati sevi samīļoju, papaijāju, kā saka pati sevi izmammoju, un palika labāk.
Vispār man ļoti pietrūkst tāda kvalitatīva sieviešu klātbūtne, tāpēc skatos latvju saimnieces, ēdu savu silto suši un izbaudu, ka beidzot esmu mājās viena pa ilgiem laikiem. Dzeru tēju, rakstu cibu, knibinu savu apausktēto degunu - kā saka ballejos, pati ar sevi un skaitu dienas līdz Stoholmai, vēl piecpadsmit.
linkpost comment

[Nov. 9th, 2022|09:37 am]
''.. Calm is the ruler of form, and silence is master of sound''
linkpost comment

[Nov. 9th, 2022|09:18 am]
Es domāju, ka katra cilvēka dzīvē pienāk brīdis, kad jāklausās amerikāņu country mūzika. Bet tāda liriska un kvalitatīva.
linkpost comment

[Nov. 9th, 2022|08:57 am]
Es nezinu kamdēļ dažiem cilvēkiem nepatīk būt ar sevi klusumā, tas taču ir tik jauki dzirdēt un just sevi.
linkpost comment

Tēja [Nov. 9th, 2022|08:31 am]
Dzeru savu rīta melno puēriņu un domāju, par visām pusaizdomīgajām Rīgas tējnīcām, kurās reiz cilvēki jauca izsmalcinātu tēju ar apreibinošām vielām un runāja par Dievu. Domāju par tiem tipiņiem, kas pabijuši Bali, un tagad klīst pa pelēkām ielām ar saulesbrillēm uz acīm un trīcošām rokām. Domāju par savu alku reiz būt tik tuvu tiem. Kāpēc..? Harizma? Radniecīgas sāpes? Radošums? Bezatbildība? Garīgā brālība?
Domāju, par Rīgas pagrīdes lokāliem, ar lētu šņabi un briesmīgu mūziku. Domāju, par savu ceļu. Domāju, kur atrodos šobrīd no nāktontes retrospekcijas.
Zinu, ka jākopj savs mentālais dārziņš, enerģija, kas pienāk tuvāk ir jāfiltrē. Zinu, ka jāseko veselīgam radošumam, bez pārmērībām un pārmetumiem. Ir jāizvairās no guru un to sekotājiem, zinu, ka visa veida narkotikas ir durvis uz elli, zinu, ka veselīgs nakts miegs ir pamatvajadzību. Zinu, ka daba dziedina. Zinu, ka cilvēki lielākoties ir apspiesti un sačakarēti, un vienīgie ar ko ir vērts būt ir tie, kas to pieņem, un iemīl un piedot sev un tiem, kas izdarījuši pāri.
Es laikam arī mācos pamazām piedot, savam tēvocim, kas mani pirmskolas vecumā nolika slīpi.. un es vēl toreiz savos septiņpadsmit as savu pusi - pirmo reizi mīlējoties, nesapratu, kamdēļ neplīsa mana jaunavības plēve.. jo redz tā jau sen sen bija saplēsta.
Varbūt hipnoterapija, varbūt laiks, varbūt mīlestība sadziedēs manas rētas. Rētas, kas kā izrādās man ar tik daudzām sievietēm ir tik līdzīgas..
Nebiju domājusi, ka nonākšu pie šī, bet tā ir ja rasta cibu un dzer savu rīta puēriņu, klusumā un mierā, pēc tik ilgiem laikiem tikai ar sevi dzīvoklī.
linkpost comment

Kad tuvojās Ziema [Nov. 9th, 2022|08:23 am]
[mood | grateful]

Kad tuvojās ziema, es domāju par to robežu, ar ko atšķirās šizofrēniķis no apgaismotā? Ar ko atšķirās cilvēks, kas redz cauri un pār sistēmas ierobežojošajam rāmim, no cilvēka, kam drošāk ir atrasties slimnīcas sienās. Es domāju par likteņiem, par karmu, par matriksu, par sistēmu, par vardarbību, par dzimtu, par cilvēkiem ar pārliecību, kas spēj ietekmēt citus. Un domāju, par to, kā vēl vairāk - palaist to visu vaļā un PLŪST pa dzīves upi. Bez pārmetumiem sev, ar pieņemšanu un mīlestību. Ar pateicību par katru elpas vilcienu, par katru jaunu dienu un iespēju būt ŠEIT un Tagad.
linkpost comment

[Nov. 7th, 2022|05:16 pm]
šī dama un šis ieraksts
''NOVEMBRIS
Visriņķī no visu mastu astrologiem to tik vien dzird, ka novembris - ai-jai-jai, nu tik būs mēsli! Aptumsuma koridora noslēgums, "trakais mēness" taisās aptumsoties vēl "trakāko planētu" nez kādos tur draudīgajos aspektos...
Ļaudis, jūs nopietni??? Vēl joprojām neesat ne dzirdējuši, ne sapratuši, ka visas šīs "zinātnes" ir matricas radīti mehānismi, lai mūs programmētu un virzītu mūsu domformas un enerģiju viņiem vēlamajā gultnē un virzienā??? Man patika video, kur viens atmodies vīrietis populāri izklāsta, ka mēs esam padarīti par zemu frekvenču radariem. Un viņam ir pilnīga taisnība! Saiti uz viņa video ielikšu komentāros.
Par ko stāsts: matricas darboņi izsenis ir strādājuši, un jāsaka, veiksmīgi, lai izveidotu manipulācijas un kontroles instrumentus, kas zog mūsu dzīvības enerģiju, novirza mūsu domas un darbības uz viņiem vēlamajiem viļņiem un frekvencēm, lai, nedod Dievs, mēs nesāktu radīt savu dievišķo realitāti! Viņiem ir krutas tehnoloģijas (arī zagtas un pārveidotas), bet nav galvenā, kas ir tikai mums, Cilvēkiem - RADOŠĀ ENERĢIJA, lai savas ieceres realizētu.
P.S. Pāris gadus atpakaļ 3 sezonas vadīju kursu "Vēlmju fizika", kur diezgan skaidrā latviešu valodā devu zināšanas par mehānismiem, kā savas vēlmes formēt un kā pašiem saslēgt to bioķīmisko ķēdīti, lai tās varētu realizēties. Nekur, vismaz latvvalodīgajā vidē, tāda infa nav atrodama, un arī citās valodās brīvā pieejā, saprotamu iemeslu pēc, ir tikai daļēja.
Nu tad lūk, šie mehānismi ir ielikti tikai Radītāja veidojumiem - cilvēkiem! Ne biorobotiem, ne kloniem, ne reptīļiem vai anunakiem, ne citiem planētas okupantiem tādu nav. Tāpēc viņi visos veidos kurbulē mūs, lai mēs paši, pēc brīvās gribas likuma, savās smadzenēs veidojam pašiznīcināšanās scenārijus.
Gribas kliegt - IZBEIDZIET!!! Izbeidziet vienreiz kā lupatu lelles raustīties pēc viņu stabulēm! Tas, ar ko esam piesieti, ir diegi, kurus viegli apraut, tikai jāsasprindzina muskuļi, sevišķi, galvenais "muskulis" - smadzenes!
Kāda "na tev figu" 😅.., gribas nolamāties, astroloģija, var ietekmēt Cilvēku, ja visa saules sistēma, uz kuru tā balstās, ir mākslīgi radīts makets!!! Neticiet? Aizbrauciet uz Vatikānu (ja tur vēl laiž iekšā), un pašā lielās zāles vidū (ne velti saka, ja gribi ko noslēpt, noliec to visredzamākajā vietā) apskatiet to mākslīgi darbināmo maketu. Tāpat to kupolu, kas virs šī maketa uzstellēts, un ko mēs redzam kā varavīkšņu lokus un dažādus izliektos halo debesīs, un "gudri" saucam par "dieva derības zīmēm". Jā, "dieva", kurš ar mūsu Radītāju noslēdza derību, ka apdullos Viņa Bērnus. Bet Radītājs ir tik ļoti pārliecināts par Saviem Bērniem, ka to pieņēma, jo zin, ka mēs modīsimies, nokratīsim no sevis tos zombi egregorus un atbrīvosimies no tā moroka. Ne visi, un visus arī nevajag, pietiek ar salīdzinoši nelielu skaitu apzināto, lai kājām gaisā apgriezto pasauli noliktu pareizā pozīcijā - ar galvu uz augšu. Tāpēc rakstu šeit - grupā, kurā, kā liekas, vajadzētu būt lielākai koncentrācijai apzinātu dvēseļu 😇
Tas bija ievads 😂
Tēma, ar ko gribēju oponēt astrozombētājiem, dzēst tās mellās prognozes, ir manas Čhatras (pretstats jauno strāvu izārdītajiem egregoriem) atbilde. Pēc ilgiem laikiem atkal izliku asociatīvās kartītes partēmu: "Novembra aptumsums" - ar ko stāties pretī un dzēst, ko VARAM MĒS, esot radītāja, ne nogaidošo upuru lomā. ''


https://www.youtube.com/watch?v=dXSimHxrouU&t=126s

ņu padomā..
link2 comments|post comment

Pēdējasi ieraksts [Nov. 5th, 2022|07:33 pm]
Lasu cibas news feed, teicu draugam, ka gribu pabūt viena. Nezinu, izskatās, ka Cibā 75% rakstītāju gruzī novembris. priekas, ka neesmu vienīgā.
linkpost comment

navigation
[ viewing | 20 entries back ]
[ go | earlier/later ]