| Patīk ciba |
[Nov. 5th, 2022|07:20 pm] |
|
Es jau biju aizmirsusi, cik ļoti ciba atvieglo dzīves pieredzi. pirmo reizi biju cibā laikam ap 2007 gadu, tad rakstīju tad izdzēsu savu kontu. tad atkal atgriezos ar citu nikneimu, to arī izdzēsu pirms gadiem septiņiem. Tad jau fb palika aktuālāks un insta, bet cibā ir forši, jo nav spiediena. Ir balts ekrāns, mazi jauki burtiņi kā rakstāmmašīnā un nav lieku stimulu. Tas ir man šķiet, ko modernais cilvēks visvairāk alkst - pēc iespējas mazāk stimulus, šai pārlieku pārstimulētajā rietumu pasaulē. punkts |
|
|
| prom |
[Nov. 5th, 2022|04:22 pm] |
|
ko es gribēju teikt. mīļotais vīrietis cep maximas nocenotos nagetus, trusis būrī kasās un es domāju par to, ka gribētu būt kaut kur nekurienes vidū ar aitām, suņiem, malkas krāsni. nageti, mīļlotais vīrietis un trusis var palikt. es vienkārši gribu prom no šīs dieva nolemtās pilsētas, kur nekursē vairs jēdzīgi tramvaji, kur novembrī nesnieg un čilli picērijā vairs nevar paēst garšīgu siera picu. |
|
|
| jauns profils |
[Nov. 5th, 2022|04:04 pm] |
|
Vispār, VISPĀR - es gribēju izveidot atkal jaunu profilu, bet es nemāceju uzrakstīt šodienas datuma skaitli vienā vārdā. Mēģināju pieci, piektais, nullepieci. protams ar miilucibu priekšā bet nekas neizdevās. Palikšu rozā orhideja |
|
|
| Brīvības dejā |
[Nov. 30th, 2021|05:13 pm] |
| [ | mood |
| |  cheerful | ] |
| [ | music |
| | Carbon Based Lifeforms - Microcosmos Chillout & Ambient Podc | ] |
Piesalst. Uz vakaru mākoņi izklīda un tagad caur logiem zogās zvaigžņu gaisma. Šodien es centos atgriesties pati pie sevis. Ar katru dienu mana dvēsele runā mazliet skaļāk. Ticība, ka šoziemu varētu pārlaist bez antidepresantiem uz šo brīdi ir 5% apmēram - tas arī sakrīt ar manu dvēseles balss skaļumu esošajos laikos.
Daudz domāju par pagājušo vasaru un laiku ko pavadījām kopā. Domāju, par to, kā pakāpensiki sevi iemainīju pret viņa patiesībām. Domāju, cik nemanāmi, viņa lauks pārņēma manu un to, kā mana mīlestība pret sevi, sāka pārtapt mīlestībā pret viņu, lai gan es nezinu, nezinu, vai tā bija mīlestība, vai vienkārši iekāre.. iekāre realizēt sava ego ieceres un vajadzības, jo mīlestību taču pret sevi nevar pazaudēt, vai ne?
Un tagad es atkal apskauju sevi. Apguļos gultā- aizveru acis un sajūtu sevi dziļāk un vairāk. Es atveros, tai sajūtai, ka saredzu un mīlu sevi. Ielpoju sevi atpakaļ centrā un domāju, par to, ka pienāks diena, kad es jutīšos redzēta un es redzēšu to otru. Man nevajag daudz - tikai brīvību būt sev pašai un mīlestību kodolā un viss pārējais zinu, ka saliksies. Es ilgojos, būt sev un būt brīva - būt tā, kas zem visiem šiem slāņiem esmu un allaž esmu bijusi. |
|
|