roskild
21 Jūnijs 2016 @ 22:40
 
Man ljoti nepatiik tas par kaadu emociju cilveeku es esmu palikusi. Like honestly, es skatos uz cilveekiem apkaart un visi tik ljoti veiksmiigi diilo ar savaam dziiveem. Tas,protams, var nebuut arii liidz galam patiesi bet kaapeec neviens nedalaas par savu ieksheejo messy staavokli? Un tad esmu es kas domaa ka ir pavisam viena shajaa pasauliigo skumju ielejaa Un visiem viss sanaak..I can't stand myself. Man gribeetos to juutiigumu izsleegt un atbriivot to skumjo dveeseli. Man gribaas sevi iepriecinaat un pasaudzeet. Mana racionaalaa puse ir iemigusi un par visu paareejo...well I just can't get enough. Taa laikam taada muusdienu probleema. Es nedomaaju ka vaina ir saliidzinaashanaa. Es vairaak domaaju ka tas ir kaads personiibas sajukums un man vajag ar to straadaat. Es nezinu no kurienes manii tas viss ir un es nezinu kur lai taas saknes atrod un izrok. Bet es negribu just neko. Es gribu mieriigi seedeet un lasiit graamatas un buut mieraa ar sevi. Bet shobriid taa nevaru.
Shobriid man ir jaaljauj sev skumt un tad jau paaries vai ne?
 
 
roskild
20 Jūnijs 2016 @ 21:37
 
Pirmdiena ir nodzīvota (izdzīvota) tīri pieklājīgi. Ar pāris krūzēm kafijas un mūziku austiņās. Toties vakardien, kad atgriezos no mīļās Notingemas es iegāzos dīvānā un tā arī nepiecēlos jo - we had a great party! Bija ļoti liels prieks satikt userinfoneoplasmuserinfokakjux un userinfobrittany

Bija lieliski kokteiļi (un daudz kokteiļi) kas pavisam noteikti izglāba manu shity nedēļu darbā un nogurušo garastāvokli. Esmu pat nedaudz atdzīvojusies. Thank you dāmas. 

Es varbūt līdz galam nemāku kontaktēties ar jauniem cilvēkiem, bet es jau tikai mācos..galvenais ir sākt līst ārā no saviem ērtumiem un klusumiem un izvest sevi tur ārā, cilvēkos! 
Arī tāpēc, ka garšo dzert un Notingemā ir vislabākā kokteiļ vieta Midlandos un standards are now very, very high! 

Tagad tikai vajag midziņu un grāmatu kaudzi blakus. Atelpu. 
 
 
roskild
13 Jūnijs 2016 @ 22:16
 
Miegs mani ir atstaajis. Neguleetas naktis. Agri riiti. Miegains praats. Miegainas domas. Viss iemidzis un mazliet skumjsh. Es nezinu kur lai sevi lieku neguleetaas naktiis. Es nespeeeju koncentreeties and my mind is wandering. Bet gan jau labaakas dienas veel naaks.
 
 
roskild
14 Maijs 2016 @ 10:21
 
Lā, lā, lā. Dzīvoju savā pasaulē.
 
 
roskild
13 Maijs 2016 @ 16:52
 
Glāze vīna piecos pēcpusdienā is the way to go. Varbūt tas nepalīdz atslēgt emocijas pilnībā, bet tas pavisam noteikti palīdz atbrīvot prātu un nedomāt par mazām detaļām.
 
 
roskild
13 Maijs 2016 @ 14:51
 
Casual sex. Friends with benefits.
Apmānit prātu. Apmānīt emocijas. Vai ir vērts? Pieķeršanās ir mana lielākā problēma dzīvē. Bet es vēlos iemācīties savādāk. Es negribu attīstīt jūtas. Es vienkārši vēlos baudīt dzīvi, nepieķeroties un vienkārši ļaujoties mirkļa emocijām because we only live once. Mana laiskā piektdienas pēcpusdiena ar melnu kafiju un skaļu indie music fonā.

Katra piedzīvotā emocija liek mazliet apstāties un apdomāties. Sen nebiju baudījusi vienatni. Sen nebiju līdusi pati sev dvēselē un analizējusi, ko un kāpēc jūtu. Šodienas mājāstrādāšana to atļāva. Paralēli darbiem es brīdi pa brīdim veltīju sev. Un es sapratu, ka man steidzami vajadzīgs atvaļinājums. Vai vienkārši brīvsolis.

Ir tik labi būt klusumā. Bet es nespēju savākt savas emocijas un desmitiem jautājumu kuri maļās cauri.

Es nezinu vai esmu domāta *normālām* attiecībām..vismaz ne šajā dzīves posmā. Beigu beigās es tikai sāpinu sevi un citus. Tāds totāls mazohisms.
 
 
roskild
03 Maijs 2016 @ 20:42
 
Eksāmeni uzrakstīti. Bija tik ļoti briesmīgi, ka jau paspēju to visu izdzēst no savām atmiņām. Atliek vienīgi gaidīt rezultātus maija beigās un cerētu uz minimālo punktu iegūšanu lai nebūtu jāpārliek jūnijā. (fingers crossed)

Pēceksāmenu dzīve ir iesākusies ar diezgan lielu uzdzīvi. Ar diezgan lielu alkahola patēriņu un pavisam maz atpūtu. Bet tieši tas man bija vajadzīgs vissvairāk.

Tagad man ir uzradies tik daudz laika, ka pat nezinu kā lai to visu piepildu un ko lai ar to visu daru. Tāpēc šodien atnākot no darba devos pusotru stundu garā skrējienā lai patīrītu savus tarakānus. Visas tās nejēdzīgās crush un citus sūdus. Un jo vairāk es kustos un daru, jo mazāk laika domāt visādas nejēdzības.

In other news - Man aizvien tik ļoti nepatīk tas iekšējais naivums un tas, ka es tik ļoti pieķeros lietām, cilvēkiem, sajūtām, vietām.. Es nevēlos neko no tā visa just, lai cik tas cilvēcīgi arī nebūtu. Es īsti nezinu kā lai ar sevi tieku galā un kā lai es nomierinos. Manī ir tik ļoti liela emocionālā gamma un es nezinu kā to savaldīt. Nekad patiesībā neesmu to zinājusi. Es domāju par citu cilvēku dzīvēm un par to kā citi cilvēki spēj sapurināt sevi un neļauties nejēdzīgām iedomām, domām, sajūtām. Bet vienkārši dzīvot. Es agrāk biju tik ļoti pašpietiekama. Ok, muļķības, es aizvien tāda esmu man patīk būt vienai un man nepatīk pārāk daudz socializēties... bet tas nemaina faktu, ka kaut kur iekšā ir tas big little urge būt gribētai, būt vajadzīgai. Tā nemanāmi un nedaudz. Tāpēc man nepatīk, ka man neatbild uz īsziņām sarakstes vidū. Man nepatīk, kad lietas apstājas nemaz nesākoties tā īsti. Labi, ja godīgi, man nepatīk, ka es nespēju kontrolēt situāciju virzienā kurā vēlos. Un jā, es saprotu, ka tas nav iespējams pilnībā nekad un ir vienkārši jāļaujas un jādzīvo tam brīdim, cause its all we have... Un varbūt tas viss ir vienkārši pēc principa - grass is always greener on the other side. Un stāsts par to, ka cilvēks vienmēr vēlas to, ko nespēj dabūt. Un mana loģiskā,racionālā puse to tik ļoti saprot. Bet tā emociju pasaule netiek tam līdzi..

Manšķiet, ka visām real lietām, cilvēkiem, attiecībām, notikumiem ir jānotiek tā viegli un natural nevis ar mind games un dzīvošanu kā uz asmens. Bet tā jau ir vairāk mana problēma nevis citu cilvēku. Un ar to man arī ir jāstrādā.

Tāpēc es mācīšos sevi mazliet pieklusināt. Atlikt visas tās emociju gammas malā un būt ļoti racionāla un loģiska un neļauties nekādiem vājprātiem, kas man domās notiek. Thats all.
 
 
roskild
25 Aprīlis 2016 @ 20:17
 
Ierakstīt cibā tomēr tik ļoti palīdz. Paskatīties uz situāciju no malas. Izkristalizēt savas domas un savākt sevi mazliet vienkopus.
Man pēdējā laikā ļoti gribās rakstīt. Bet nespēju koncentrēties, jo tepat, tepat aiz stūra ir noslēguma eksāmeni. Esmu ierakusies starp visa semestra konspektiem, grāmatām un shēmām un mazliet jūku prātā no visa. Es aizvien nesaprotu, kā esmu izdzīvojusi trīs gadus inženieros. Šī gada eksāmeni ir vislielākie un nopietnākie un es nemaz nejūtos gatava. Lielakoties ir tāds - what the fuck am I reading?
Sēžu un pacietīgi konspektēju, zīmēju un mēģinu atcerēties. Darbā paņēmu brīvdienas, lai varu pa naktīm augšā dzīvot un ilgi no rītiem gulēt, jo mana produktivitāte pieaug sākot no pēcpusdienas. No rītiem man patīk laiskoties, aiziet uz sporta zāli un lēnām dzert kafiju skatoties ārā pa logu.
Pagaidām ir skaļš indie rock fonā un vodka ar apelsīnu sulu. Studying at its finest.
 
 
roskild
22 Aprīlis 2016 @ 20:18
 
Pēdējā laikā visa sociālo mediju liste piepildās ar tiko dzimušu bērnu bildēm, saderināšanos, laimīgiem pāriem, jaunām attiecībām, dating and all that glitter.
Bet tieši tajos momentos es domāju nevis par to cik mani draugi, paziņas jūtās laimīgi un par to cik life is wonderful bet par to cik ļoti man gribās aizbēgt no tā visa prom. Neredzēt neko no tā visa. Nejust neko. Man patīk iemīlēšanās. Bet tajā pašā laikā man nepatīk tas, ka nespēju to kontrolēt. Tajos visos emociju viļņos es pazaudēju sevi un ļauju sev krist, lai pēctam atdurtos pret sienu. Jo clearly es nemāku sevi turēt rāmjos. Ir vai nu tāds pilnīgs tukšums vai emocijas pāri malām un pāri robežām. Un vēl es domāju par to vai attiecības kā tādas ir tiešām domātas priekš visiem...jo manšķiet, ka ir cilvēki out there kas ir radīti būt vieni.

Varbūt es vienkārši nemāku būt attiecībās, jo man nepatīk kompromisi, man nepatīk pielāgoties. Man patīk sava brīvība, man patīk darīt savas lietas un neiespringt par to ka neesmu atbildējusi uz īsziņu vai piezvanījusi. Man patīk vakaros pēkšņi izlīst no migas un aizbraukt satikt kādu vai paklausīties kādu grupu. Un man nesāgādā problēmas to darīt vienai. Man patīk būt vienai starp cilvēkiem. Nav nekādu small talk, nav nepareizo skatienu vai one too many drinks... Es vienkārši esmu.
Es nezinu, kas notiek ar mani šogad. Es tik ļoti sevi vairs nepazīstu un man ir mazliet bail. Bail no tā, ka es atsvešinos no visas realitātes un palieku tik ļoti antisociāla, ka es vienkārši vairs nespēšu adaptēties starp cilvēkiem. Vai tolerēt dažādas sabiedriskas situācijas, jo būt on my own ir tik labi.

Man nepatīk tas ka es randomā iemīlos ar sirdi un ar prātu zinu, ka there is no way in hell it will ever work. Bet tās iemīlēšanās jau vienmēr pāriet. Nekas jau nav mūžīgs. Tikai tas starpposms ir visai briesmīgs un nevajadzīgs. Man gribētos tā skaisti iemīlēties katru dienu lietās, sajūtās, cilvēkos un palaist to visu vaļā un dzīvot nākamo dienu kā baltu papīra lapu. Bez nekādām ekspektācijām. Bez stulbām distractions. Bet tā protams dzīvē nenotiek.

Tāpēc man gribās izslēgt visus sociālos portālus. Skatīties filmas guļot uz dīvāna. Izslēgt pasauli. Izslēgt jūtas. Emocijas. Izslēgt jebkādas emocijas. Negaidīt neko. Būt tieši tajā skumjajā pasaulīgajā mirklī. Dzert sidru, pīpēt cigaretes dārzā un domās bēgt tālu, tālu prom. Mazliet arī no sevis. Un nejusties vainīgai par to ka sabiedrība, vecāki, draugi no manis gaida kaut ko vairāk un kaut ko nozīmīgāku.
 
 
roskild
03 Aprīlis 2016 @ 18:10
 
Mēs sajūtamies vientuļi un, galu galā, par daudz cilvēkiem uzticamies. Par daudz ticam.