nezinu, kā jums, bet man ļoti patika the diplomat.

Jau pusotru gadu matus mazgāju, ķemmēju un veidoju saskaņā ar Curly Girl Method, kas visa cita starpā paredz dzelžainu atturību no jebkādiem silikoniem. Tāpēc šodien, kad iepilināju matos divas piles BioSilk, bez kura kādreiz nevarēju dzīvot, biju gatava Nika Džonasa balsī ieauroties: "This is HEAVEN!"

OMG, Lidl Helovīna želejas acis ir tiešām spocīga konfekte - precīzā acu ābola izmērā, ar konsistenci, kādu es iztēlotos acu ābolam, un - kronis visam - iekožoties centrā ir arteriālo asiņu košuma sarkans pildījums. Palika gandrīz šķērmi.

bija mums, tātad, kolēģu jahtas izbrauciens pirmdien. bija baigi jauki un tā. mūsu offiss bija sarūpējis tikai alu no alko dzērieniem. mēs ar vienu kolēģi izdomājām paņemt savu vinčuku līdzi, jo alu negribējās. es nopirku 3 mazas (375 ml) pudelītes vīna - divas balta un vienu sarkana. sarkano atdevu priekšnieka sekretārei, balto mēs ar vienu citu kolēģi divatā izdzērām.
un tad vakardien satiku otrā mūsu viesnīcā (uz kuru trešdienās tikai braucu uz sapulcēm) vienu kolēģi, kurš nebija pasākumā. sasveicinamies un apmaināmies ar vispārpieņemto pieklājību. un tad seko - es tā dzirdēju, ka jums tur uz jahtas jautri gājis, tu esot trīs pudeles vīna izdzērusi!
njā. 3 pudeles pat tik rūdītam alkoholiķim kā man būtu krietni par daudz divu stundu pasākumā :D bet nu lai jau tauta runā, vai man žēl. es gan vēlāk paskaidroju, ka tilpums bija airplane-size. varbūt nevajadzēja

pārlasīju savus ierakstus, uz kuriem neviens nekad neko nesaka (dramaqueenmodeon) un atcerējos par kanādā uzradušos manu grieķijā nozudušo telefonu. ik pa laikam tas tika ieslēgts, pa ceļam nomainīja kādas 3 adreses, pirmā bija mobilo tel veikals, ha, tad noparkojās kādā monreālas suburba dzīvojamo ieliņu nomalē. par pazudušu reportētam telefonam var ierakstīt ziņu, kas parādās uz ekrāna, ja kāds to ieslēdz. lūk, ierakstīju franciski čau, kā klājas, kā dzīve tādā un tādā ielā, tādā un tādā numurā? pēc tam vēl reizi ieslēdza un viss, nu jau kādas 4 nedēļas vairs nav mēģinājuši ieslēgt. varbūt beidzot izmeta vai sadauzīja, vai es nezinu. bet diezgan biedējoši, ka redz, kur tieši tu esi, ne?

kolēģis ieveļas ofisā un skatās uz mani, kā spoku (haha, helovīni, ja?)
bet skatās uz mani tādā jautājuma-zīme-sejas-vietā manierē.
pēc dažām sekundēm un manu roku noplātīšanas žestā "wtf?!", viņš man jautā - tu esi te?!
es vēl vairāk apstulbu - jā, kā redzi. wtf?!
viņš (sāk pēkšņi smieties) - es tikko uz ielas garām braucu vienai mašīnai, gribēju uzgonkot un pīpināju, domāju, ka tā esi tu! :D
es - lol, nē, es jau pirms stundas te, ofisā, sēdēju.
viņš - nu, ok. es tad kādu citu blondīni uz izbrīna paņēmu :D