vis laiku gribas apņemties rakstīt biežāk. bet ne vienmēr liekas, ka man svarīgais būs jums svarīgais, un vai vispār ir jēga ko pierakstīt.

bet vismaz pačīkstēšu.
ap ziemassvētkiem dabūju iesnas. ļoti žēl, mans divu nedēļu skriešanas plāns kaķim zem astes.
daudz laika pavadīju mājās, tad mēs bijām pārgājienos, tad mēs aizbraucām uz laukiem, atkal ikdienišķos pārgājienos, daudz gulēju, izdzēru pusotru glāzi vīna draudzens jubilejā un tad pudeli cremant jaungadā.
bet tāpēc, ka deguns ir sarkans, acis ir spīdīgas, sejas āda ir bāla un balss joprojām aizsmakusi,
es izskatos un izklausos pēc tādas, kas būtu NODZĒRUSI visas brīvdienas.

lūk. new year, new me, hahaha

lai vai cik daudz es mācītos un studētu, es nekad nezināšu par konkrēto tēmu tik daudz, cik par to zina random cilvēki sociālajos tīklos

Lai arii es juutos kaa grausts, es shogad veelos buut optimistiska un pozitiivaaka.

2025tajā -
janvārī bija nednogale berlīnē ar kolēģiem,
februārī londonas nedēļa ar ģimeni februārī un pusnedēļa varšavā ar kolēģiem,
martā bija garā nednogale ar vīru malagā,
aprīlī nedēļa rumānijā ar draudzenēm,
maijā bija episkās divas nedēļas uzbekistānā kuratoru rezidencē,
jūnijā īss divdiennieks tallinā ar draudzenēm,
(vasarā nav jāceļo, - latvijā vislabāk),
oktobrī piecas dienas Stambulā ar draudzenēm un nedēļa maltā ar ģimeni,
novembrī īss izskrējiens uz norvēģiju ar vecāko bērnu,
decembrī divas reizes kopenhāgena - pa piecām un divām dienām katra.

šogad, lūdzu, vairāk un tālāk, un ilgāk!

When you drink alcohol although you might be a bit over the top and mildly sinful, but at least you are not inhibited by crippling anxiety that obscures the TRUTH and is also sinful.

Atvainojos, ja bilde par lielu, rakstu no telefona, nemāku uztaisīt mazāku. 

Jackson Lamb brining down Claude Whelan was easily one of the highlights of my year.

Like it's the saddest thing, bet es tagad saprotu, kaapeec paariem peec beernu piedzimshanas ir gruuti. Jo pirms beerniem, juus viens otru saprotat. Labi - viirieshi, sievietes, bet vienalga - juus esat kopaa jo jums ir kopiigas intereses un liidziigs gars. Juus vieno pasaule un darbs un izklaides un idejas.

Bet liidz ko piedzimst beerns, taa vismaz sievietes dziive dramatiski mainaas, un vinja pati arii. No aarpuses vienkaarshi izskataas, ka vinja tagad vnk njemaas ar beernu, like visu laiku, vinju ziida, un doma apar visaadaam beernlietaam, un ciinaas ar general beernu atstaato haosu. Teeti protams arii to dara, bet ja vien tu neesi stay at home teetis, tad visticamaak mamma visu dara pa 70-90%.

Tagad, kad esmu stay at home mom, no manas ieprieksheejaas dziives nav palicis nekas. Un ja pienjem, ka dziives apstaaklji veido cilveeku kaut kaadaa meeraa, tad es esmu diezgan citaadaaks cilveeks. Visu manu laiku aiznjem beerni, man nav citu intereshu (un es to nesaku kaut kaa slikti, jo mani interesee mani beerni).

Long story short, mana psihe ir kaut kas pavisam cits, ko viirietis nemaz nespeej aptvert. Piemeeram, es R visu laiku meegjinu varbuut paaraak nonshalanti, bet paust, par ko mani ir padariijusi 4.5 gadu ilgaa ziidiishana. It sevishkji 2 stundu bedtime beigaas, vai kaarteejaas neguleetaas nakts laikaa. Vinjsh nekad nesapratiis, ko noziimee buut touched out vai mentally drained.

Veel viens ass kontrasts ir beernu nekaartiiba un tantrumi - mana psihe pie taa ir pielaagojusies, un i am just rolling with it mostly. Bet R tas katru reizi naakas gruuti, jo pieaugusho tantrumi vinja darbaa ir daudz izturamaaki. Un tad es uz vinju dusmojos, ka man vienai ir jaapanes shii nekaartiiba un tantrumi, tikai taapeec ka es pie taa esmu vientuliigi pieradusi, kameer vinjsh to nespeej iztureet un kaut kur nozuud. Es vinju nevainoju pie taa, jo zinu kaa tas juutaas, es taa varbuut jutos motherhood saakumaa, and it is a genuinely desperate feeling. Bet tajaa pasha alaikaa es juutos tik vientulja tajaa ka man vienai tas viss ir jaanes.

Long story short, man biezhi shkjiet ka mums ir divas dazhaadas dziives un vinjsh nekad nesaprot/nesapratiis kaa es juutos, par ko es vinju nevainoju, but still it feels freaking lonely. Varbuut senaakos laikos, sievietes vareeja suudzeeties citaam sievieteem - savaam mammaam, vecmaaminjaam, maasaam - jo sieviete sievieti, maate maati saprot pilniibaa. Bet muusdienaas ir tikai izolaacija.

Mans gada tops: IZOLAACIJA.

vakardien pamodos ļoti besīga, ļoti skumja un visādi citādi viegli aizkaitināma. taču diena izvērtās visnotaļ ok, bez piepūles, bet ar zināšanām, ko man ar sevi iesākt. rīta cēlienā uzcepām piparkūkas, tad es izgāju uz pusotru stundu skriet (ar zsv vecīša zeķēm un bumbuļiem matos!, un labā tempā līdz vecāku bijušajām mājām un atpakaļ), sagaršvielojām un salikām cepešus, tad sildījās jau trīs dienas sutinātie kāposti, kaut kur bija zirņi. izlikām galdautu, sveces, salikām visu kristālā un bija mums astoņi ēdieni, Ūpis vēl pielika gurķīšus un visi vajadzīgie skaitļi sakrita.

ēdām, skatījāmies Snowman, mazie gāja gulēt un vecāki Die Hard pavadībā pakoja dāvanas.

beigu beigās Ziemassvētku vakars bija bijis burvīgs.

// izcepās vislabākie cepeši, kādi mums kopdzīvē ir bijuši. (mēs cepam divus - cūkas un vistas -, lai apmierinātu dažādas garšas kārpiņas).
// kopš ir bērni, mēs apdāvināmies pa amerikāņu modei - ziemassvētku rītā pēc brokastīm, tad visu dienu var priecāties par dāvanām un nav uzreiz jāiet gulēt, iesaku.