17 Februāris 2026 @ 18:02
 
Ok, mosh man vienkaarshi ir pusmuuzha kriize. Cik ilgi vinja ilgst un vai cilveeki veel jebkad peec pusmuuzha ir dveeselee laimiigi? Vai laime ir vienkaarshi jauniibas iluuzija? Un kas vispaar cilveekiem ir jaadara peec pusmuuzha - vienkaarshi jaagaida naave?
 
 
16 Februāris 2026 @ 12:57
 
viņnedēļ kosplejoju "normālu cilvēku"
cēlos katru dienu gandrīz pavisam precīzi vienā un tajā pašā laikā, braucu uz darbiņu ar trolejbusu 9:23, pēc trim dienām jau zināju visas sejas, kas katru dienu brauc ar trolejbusu 9:23, teātrī biju 10 min pirms mēģa, kas ir tieši tik daudz, lai pagūtu bufetē paņemt kafiju un iemest sevī brokastis, lai mēģa laikā nerūc vēders
pēc trešās dienas sajutos kā tas vīriņš no kaurismeki es nolīgu sev slepkavu pēc 50 gadiem rutīnas fabrikā, bet vēl pirms viņš ir atlaists no darba
bet tā taču dzīvo cilvēki, ko?
 
 
16 Februāris 2026 @ 12:21
 
daudz domāju par to, ka gribētu to rīta celšanās laiku pārnest uz 6:00.
domāju par to arī 1:30 šonakt, kad jau divas ar pusi stundas nevarēju aizmigt. 
nez vai ir cerības dabūt miega zāles no ģimenes ārsta vai vēl kaut kā, vai arī man ieteiks pastaigas pirms miega un samazināt stresu dzīvē? (tas nav saistīts ar stresu, man stress ir normālā līmenī)
 
 
14 Februāris 2026 @ 22:40
 
lietuviešu Slow ir tik brīnišķīga, brīnišķīga brīnišķīga filma.
Tags:
 
 
13 Februāris 2026 @ 12:44
 
Taa spiidzinoshaa sajuuta, kad tu atsakies noveerst savu praatu no domaashanas par ko mokoshu, jo tas ir tavaa izteelee tik svariigs, ka nedomaat par to ir veel psihaak un mokoshaak. Tas staavoklis, kad tu nespeej iedomaaties savu esiibu no citas - jaunas perspektiivas, kad visticamaak pienaaks, tu to vienkaarshi nekaadi veel neredzi.

Tavs praats smagi viljnjojas shajaa saapju okeaana, ceriibaa, ka kaut kaa kaut kur pagadiisies kaut kas, aiz kaa aizkjerties un izglaabties. Bet tu iipashi necenties, jo shis okeaans ir visa tava miilestiiba uz kaadu tu liidz shim biji speejiigs.

Es Dievam esmu uzrakstiijusi jau tik daudz suudziibas - es juutos kaa vinjsh buutu bloka paarvaldnieks, kam jau zajebis ir manas suudziibas, taapeec vinjsh vienkaarshi vairs neatbild. Protams, es vinjam visu laiku arii pasaku visus paldies par visaam manaam daargajaam lietaam. Bet kaa ar manaam suudziibaam?

Dazhreiz vienkaarshi notiek kaut kas taads, ka tu vairs netici, ka tava sirds jebkad atkopsies. Varbuut taa ir novecoshana - tavs vilshanos meers ir pilns un tagad tikai jaagaida naave kas, saliidzinaajumaa ar sho saapju guuzmu, kas vienmeer sev pakalj jaavelk, shkjiet tik refreshing.

Protams, ka es atceros, ka es vairs savaa dziivee neskaitos, un es arii godpraatiigi cereeju ka mana atmoda un ego naave bija pilniiga. Bet clearly kaut kaadas degradeetas ego druskas veel sheit pieprasa uzmaniibu.

*

Nee bet viss ir labi, viss deg un man viss kaartiiba. Atvainojiet, kameer es te vienkaarshi staigaashu pusaizdegusies, pusaizkauta, asinjojosha. Mans unikaali mokoshais staavoklis ir universaals.

*

Vakar njemot S no skolas biju maajaas aizmirsusi savu telefonu, kuraa man ir nauda. Vinjsh kaa vienmeer peec skolas prasa iet uz veikalu nopirkt kaut ko saldu, un, padzirdeejis ka mamma nav panjeemusi naudu, protams nespeeja nomierinaaties un paarstaat raudaat visu celju liidz maajaam un veel maajaas. Beigaas abi maajaas seedeejaam uz paklaaja, raudaajaam un es vinjam tieshaam no sirds piekritu, ka zinu kaa vinjsh juutaas. Sometimes your soul just really craves, needs something and then you can't have it, and in the moment it feels like the end of your soul.
 
 
13 Februāris 2026 @ 13:32
: 7 gadi  
vakar pēc ļoti ātras svecīšu nopūšanas, tik ātras, ka neviens nepaspēja ne paķert fotoaparātu, ne ko, mans brālis jautā jubilāram: "a tu vēlēšanos ievēlējies?"
un viņš atbild: "nē, man viss ir, man neko nevajag."

micdrop.
 
 
13 Februāris 2026 @ 13:17
: visādi septītnieki  
un kā mēs iepriekš dzīvojām bez tās šūnu apziņošanas? septiņos no rīta (vēl pirms modinātāja!) uzcēla mani augšā, jo paziņojums sāka skanēt gan pa manu, gan pa sīkā telefonu (kuram vakar apritēja 7 gadi, how is that even possible, since i haven't aged a day?!), oranžais brīdinājums par lielu sniegu no 7.00 am līdz 7.00 pm. diezgan nelaikā, es jums teikšu. tagad man jādomā, sanāks viss pēc plāna vai nē? 7.00 pm man bija plānots kino. ignorance is a bliss.
 
 
12 Februāris 2026 @ 12:44
 
Ok. I will say it.

Es veelos, kaut chatgpt vareetu sumarizeet manas domas un sniegt man pilniibaa apmierinoshu rezoluuciju.

Labi es zinu, ka tikai absoluuts klusums ir visa autoritaate, bet vai cilveeka vobliigaas smadzenes speej ar to apmierinaaties.

Nee, labi - klusums var buut radikaala izeja, rebellious resolution and ultimate act of love in its purest form. Labi - I can go for that.

*

Atgriezhoties pie chatgpt - arvien biezhaak, man iedomaajas paprasiit tam - ko kaads konkreets veesturisks cilveeks teiktu paar to vai sho. Bet tad es sevi piekjeru pie domas, ka - who cares what jung or kierkegaard thinks, chatgpt speej eloquently sakombineet visu cilveeku praatus in the most concise answer with zero bias (arguably).

Soon poeple will no longer aspire to be like other people - thinkers and philosophers, they will aspire to be like ai, and then one day, they won't have to want it, they will be it.

And there will be no exasperation in the world, just cold facts and reasonable thoughts.

Protams, taa ir absurdi domaat, jo ai tikai atklaaj visaa taa godiibaa lielo nezinaamo klusumu, no kura dzimst neizskaidrojamas kaisliibas, un tik pat savaadi tajaa viss driiz zuud.

Es protams te shauri un vaargi ar sevi sarunaajos, lai integreetu smago klusumu pamiishus un pa maziitinjam.

Katra savaadaa, neizskaidrojamaa pieredze noraada uz konstanti, ka pasaulee nav autoritaashu, ka klusums ir visa atbilde un miilestiiba ir atmodusies apzinja.
 
 
11 Februāris 2026 @ 13:28
Praata spiilees  
Ko dariit, kad domaashana par sasaapeejushu situaaciju shkjiet greeks un nedomaashana par sho situaaciju shkjiet veel lielaaks greeks? Cik daudz dziivee vispaar domaat par lietaam ir logos, un kur ir taa robezha, kad tas paarveershas par narcisistisku apseestiibu kognizeet?

Es vienmeer pa pusei paljaujos, ka Dievs izdomaas kaut kaadu tresho variantu, kas buus perfekatais cietaa rieksta atrisinaajums visaam partijaam. Bet pat taada paljaushanaas arii shkjiet kaut kaadaa meeraa greeks.

Ja jau es esmu taads staigaajoshs greeks, tad kaapeec Dievs mani radiija?

Vai Dievs rada konkreetus cilveekus ar ceriibu, ka vinji buus normaali, bet tad vinji kljuust stulbi?

Ok, es zinu - Dievam vispaar nav nekaadu noluuku, he is just tripping on vibes, and whether a good thing happens or bad, he just wants to turn everyhting into a vibe. He has little concern for feelings during embodiment, as everything on Earth is probably fake.

Anyways, es diezgan meereni nopietni ticu, ka ir dalja manii kas nikni nemuuzham nepiedos shaadu kjeepaashanos ar dveeseli.
 
 
Mūzika: Sombr - Undressed
 
 
10 Februāris 2026 @ 10:36
 
Nu jau ir pagājuši 6 mēneši, kopš mēģinu atsākt lietot alkoholu. Jāsaka, ka nekas no nelietošanas daudz nav mainījies, joprojām pēc sociālām situācijām ir kauns par to, ko esmu pateikusi, joprojām ir sajūta, ka dzīvoju kaut kā nepareizi. Fiziski arī nekādu lielu izmaiņu nav, izņemto to, ka nav paģiru. Nejūtu ne vairāk, ne mazāk kā agrāk. Šis ir a bit underwhelming. Bet tā jau, protams, prieks, nav gan īsti noformulēts sev galvā par ko ir prieks.
Citās ziņās, jūnijā klausīšos Garbage, Skunk Anansie un Florenci dzīvajā. Bez maz varētu braukt un dzīvot UK 2 nedēļas no viena koncerta līdz otram, pievākt vēl klāt Luvcat un dzīvot no svaiga gaisa, jo mīlestība un nauda baigi kārtīs nerādās.
Es jūtos labi un slikti vienlaicīgi. Nobijusies un cerīga. Ne ka ceru uz kaut ko, bet nākotnē ir notikumi, kurus es gaidu.
Miss you