Part of me in actuality rejoyces in all the victimhood movements... about time to recognise globally in so many ways how fucked up embodiment is.

Existential crisis matters.

Vienkaarshi visu laiku ir sajuuta, ka dziive ir backroom nevis actual iista dziive kaa pie cilveekiem. Man pat nav iistas meebeles un iistas bildes pie sienaam, it fits. Un ir monumentaala vainas sajuuta, ka deelj manas nemaaceeshanas dziivot un buut pieaugushajam, ciesh cilveeki, kas ir iekgraviteejushi manaa radiusaa. Varbuut ne ciesh, bet, ka vinji arii automaatiski nokljuust shajaa stagnant backroom, kur es arvien atrodos jau kopsh beerniibas.

Protams, es zinu, ka beerni izaugs un izlauziisies un vinjiem buus pashiem savas eksistenciaalaas kriizes un paradiizes and maybe nicer backrooms.

Un R ir pieaudzis cilveeks ar suvereenaam izveeleem afterall.

Es dazhreiz domaaju cik ljoti R ir nepaveicies satikt tik bezjeedziigu un apaatisku cilveeku kaa mani. Cilveeks ar tik rosinoshaam un kvalitatiivaam iipashiibaam ir pelniijis satikt liidziigu, progresiivu cilveeku.

Es biezhi juutos kaa traips, kaa paraziits, taa it kaa es neatstraadaatu pat minimumu no taa kas man nepelniiti ir ticis dots.

Bet viss ko es varu dariit ir vienkaarshi turpinaat straadaat prieksh vinja un beerniem un cereet ka kaut kaadaa eksistenciaalaa jomaa ar to kaut kaa mistiski pietiek. Ja man buutu vairaak ko dot es tachu dotu.

Man vienkaarshi ir zheel, ka cilveekiem nav paveicies ar manu debiilo klaatbuutni dziivee.

Līst un līst šodien ar pārtraukumiem jau kopš kādiem 15 te. Bet Accuweather visu dienu saka, ka bez nokrišņiem. Kā tā var būt!

Atceros to vienu reizi pirms kādiem gadiem, kad atveru lietotni un tur tāda "Rain in 2 minutes", un šķita tik maģiski, ka tieši tā tas arī notika. Tas laikam radīja tādu lielu paļaušanos uz mūsdienu iespējām. Pārāk lielu. Man visi āra darbi atkal samirkuši.

Then again, varbuut sheit ir the wall.

Anyhow es juutos tuksha, bezceriiga un nepateiciiga.

Cik labi, ka ja ir kaads darbs uz ko fokuseeties, lai par sevi nav jaadomaa.

Kaa dievsvar iztureet taadu nepateiciigu laami, kas pie katras iespeejas vaimanaa kaa histeeriaka vibla.

Back in kings landing. Ok, i guess it is what it is. Winter is coming for everyone.

Mammai ir viena druška, kura šad tad brauc ekskursijās vai ceļojumos un uz to laiku atstāj savu mašīnu viņas pagalmā. Tas tāpēc, ka mašīna ir Volvo ar viegli nozogamajiem lukturiem.

Ejot garām skatos uz to braucamo un domāju, ka šis nu gan ir ieberziens: mašīna nav nekāda jaunā, jau rūsa arkās redzama (un tas nozīmē, ka mazāk redzamās vietās jau ir jābūt ļoti slikti), bet īpašniekam joprojām nākas par mašīnu raustīties.

Kaut kādā veidā ir noticis, ka čatgpt atbildes tipiskais pirmais vārds (un pirmais teikums) atbildot uz manām uzvednēm tagad ir "Yes". Nevis tāpēc, ka manas uzvednes būtu jā/nē jautājumu, viņš vienkārši acīmredzot saka, ka piekrīt darīt tajā virzienā, ko es prasu.

(Es ar LLM sarakstos angliski, pret MI-ģenerētu latviešu valodu man ir lielāks bloks.)

Biju tehniskajā apskatē. Blakus boksā ieripinājās tāds nu diezgan skaļš mocis. Ņemot vērā, ka trokšņa mērīšana apskatē it kā ir vispārzināms fakts, bija jāpieņem, ka šis pēc LV likumiem skaitās normāli, jo kā gan citādi izskaidrot to, ka čalis ar šitādu izpūtēju uz tejieni ir atstūmies?

Vakarā CSDD uzmeklēju braucamo pēc numura. Hā, tak tomēr troksnis nomērīts esam par skaļu. (Mocis pirmo reizi LV reģistrēts jau 2014. g., kāds izpūtējs tam ir bijis līdz šim?)

Protams, nav nekādu ilūziju par to, kas notiks tālāk. Čalis gan jau kaut ko uz atkārtoto skati saķimerēs un pēc tam droši atkal mauks pilnā skaļumā.