es nojaušu pēc kā mana zemapziņa ilgojas, bet es to nelaižu uz āru. es paturu sevī. jo pat uzrakstīt savas messy emocijas es nespēju. #skeletiskapī

dzīve notiek. un pēc trīs dienām es lidoju uz itāliju to clear my head. big time.

Manī tomēr ir kaut kādas identitātes, personības problēmas. Tāds milzīgs sajukums esmu. Tajā brīdī, kad dzīve ir kārtībā un man vajadzētu būt apmierinātai, priecīgai, grateful (?), es nejūtu neko. Labi, tā īsti arī nevar teikt..ir ļoti izteikti pacēlumi un kritumi un emociju gammas mainās pa stundām. Lielāko dienas daļu es vienkārši jūtos ļoti skumja. Manī ir enerģija ikdienai, es ceļos, es eju, braucu uz darbu, runāju ar cilvēkiem, uzlieku laipnu seju, uzvāru melnu kafiju, runāju vēl, izskatu rasējumus, brauc mājās... viss ir tik ļoti monatons. Katra rīcība. Vienāda. Manī ir ļoti liels nogurums iestājies. Bet es to neizrādu uz āru. Es to turu ļoti cieši sevī.

Es esmu ļoti noskumusi sevī. Un tam pat nav nekāda iemesla. Viss taču ir labi.

Es zinu, ka mēdzu pieiet lietām ļoti nopietni un es pārāk daudz analizēju un vēl man ir bail no tā, ka es sevī noslēgšos arvien vairāk..mazliet pazudīšu.

Varbūt tā ir identitātes krīze. Varbūt mazs personality disorder... Tam īsti nav definīcijas.. Tās ir smagas, pasaulīgas skumjas, kas manī nogulsnē šobrīd. Un es nezinu ko ar sevi iesākt. Arī mans vīrietis nezin, jo es vienkārši bēgu prom. Lēnām.. sevī.

Agri sestdienas rīti. Pamosties pirms saullēkta. Pavingrot un uztaisīt garšīgas, nesteidzīgas brokastis. Uzvārīju kafiju ar almond milk un kanēli un lēni izbaudu rītu. Un ir lieliski piektdienas vakarā nelietot alkaholu. Dzert citronūdeni un skatīties filmas. Un aiziet uz sporta zāli izsvīst visu nedēļu aiz sevis.

Un online shoppings sestdienas rītā pie kafijkrūzes ir tieši laikā.

Universitaates biblioteeka. Bez garumziimju dators. Visapkaart studenti ar kafijas kruuzeem un graamatu kaudzeem. Shis semestris ir taads ljoti saspringts. Daudz fizikas un matemaatikas. Un dazhkaart es vienkaarshi nesaprotu ko es te daru. Veel es nesaprotu kaa es pabeidzu nu jau divus ar pusi kursus.. Veel tikai mazliet. Veel tikai drusku. Mierinu sevi un ieleju veelvienu kruuzi kafijas. Logoritmi, Integraacijas un materiaalu zinaatne..tas viss iekritis ir tieshi shogad. Peedeejie 6 meeneshi un tad vieniigaas ruupes buus disertaacija. I can do it! Right? Right?
Man ir vienkaarshi jaasanjemas un jaabeidz sapnjot par saulaino laiku aiz loga vai sporta nodarbiibaam vai celjojumiem vai jebko citu. Taapeec es nobukoju celjojumu uz Itaaliju marta beigaas tieshi peec viena kursa darba iesniegshanas. Par sesiju un gala darbu domaashu peec atgrieshanaas.

In another news - shis ir viens no posmiem manaa dziivee, kad esmu visveseliigaakaa (I mean sportisko aktivitaashu zinjaa un eediena zinjaa), bet nez no kurienes ir paraadiijushies mazi izsitumi (pumpas(?)) uz pieres. Iespeejams tas no matu liidzeklja vai no kaa cita, bet es taa kaa cereeju, ka ar veseliigu uzturu un sportu es tikshu valjaa no visiem tiem face blemish un aknes.

Toties shodien ir pankuuku diena, my guilty pleasure.

Dzimšanas diena pavadīta Dublinā, blandoties apkārt trīs dienas. Braukājot ar riteņiem pa naksnīgo pilsētu un patērējot ļoti daudz alkahola. You go girl. Tieši tik daudz, ka pašā dzimšanas dienas rītā man gribējās palīst zem segas ar junk food un neko nedarīt. Tomēr saņēmos un izvedu sevi un vīrieti uz vegāniskajām brokastīm un ilgu kafijas dzeršanu.

Tik ļoti briesmīga diena darbā bija. Par daudz cilvēku, par daudz citu emociju, par daudz uzkrātu sajūtu. Un vienīgais glābiņš ir melna kafija un spinning class septiņos vakarā.
Ir tikai jāizdzīvo rītdiena, jāaiziet uz body balance class un jāsakrāmē soma nedēļas nogalei. Dublin, we will see you soon. Izskatās, ka būs lietains laiks, bet man ir vienalga. Man vienkārši vajag izrauties un pabūt prom. Prom no ierastās dzīvošanas.
Un varbūt manas emocijas ir sakāpinātas tikai tāpēc, ka man ir dzimšanas diena svētdien un es nezinu kā justies.

Esmu iemācījusies tukši blenzt cauri cilvēkiem. Arī tiem, par kuriem man nav pofig.
Galīgi sabozusies visu dienu.

Es vakardien biju uz body pump nodarību un man likās, ka es tur nomiršu. Bet es nevarēju iet ārā no nodarbības, jo vīrietis kurš to visu vadīja pasniedz arī manu spinning class, kas man tīri labi patīk un negribēju izskatīties tik vāja. Tāpēc turpināju. Svīdu, centos un turpināju. Beigās jau nebija tik traki. Sapratu, ja darbojos ar minimāliem kilogramiem tad nav nemaz tik traki. Ievēroju gan, ka esmu pati vājākā visā klasē un, ka visas meitenes, pat tās kuras ir mazākas par mani ceļ daudz vairāk. Bet nu labi, mans laiks arī pienāks. Un man tiešām vajag uztrenēt upper body strength.

Un vakardien mēs bijām uz kino un noskatījāmies The Revenant un aizgājām uz vietējo pabu uz diviem aliņiem. Kas domās likās lieliska ideja, bet šorīt es pavisam tā nejūtos. Šī visa healthy week tomēr ir atstājusi iespaidu uz mani un jūtos mazliet guilty. Oh well. Visu taču vajag balansā.

Tāpēc šorīt es došos paskriet, lai aizdzītu prom savu iekšējo guilt un tad es došos uz body balance nodarbību, lai atgūtu savu iekšējo līdzsvaru un izkustinātu muskuļus.

Vēlviens pavisam agrs rīts un aiz loga ir uzsnidzis sniegs, kurš ar pirmo saules gaismu drošvien izkusīs.

Tātad noskaidroju, ka body balance nav nekas pat līdzīgs jogai. Nu varbūt kādi elementi no jogas, pilatēm un thai chi. No sākuma pašā malā domāju `what am i doing here` bet uz beigām jau pavisam iepatikās. Principā visa nodarbība ir tāda kā slow emotion HIIT exercises ar tādām lieliskām cover dziesmām fonā, kurām var mierīgi elpot līdzi un dungot lirikas galvā.
Pēc nodarbības es uzvāriju nātru un fennel tēju un apēdu naan bread ar hummus un lasīju grāmatas. Un jau vienpadsmitos es saldi gulēju ar savu hot watter bottle. Tāpēc šorīt mans bioloģiskais pulkstenis mani pamodināja tieši 6:30 kā ierasts. Un viss rīts ir kluss, mierīgs un tumš. Es vāru savu auzu pārsu putru un dzeru karstu ūdeni ar citronu un pavadu laiku pinterestojoties un iedvesmojoties.
Mani mīļākie momenti dzīvē ir tieši šie. Ar messy matiem, pidžammā, agrā sestdienas rītā.

Piektdienas vakars. Pēc darba. Pēc stundas es došos uz savu pirmo body balance nodarbību, kam vajadzētu būt kam līdzīgam jogai. Un pēctam peldēšu baseinā līdz muskuļu atslābumam un ar steam room nobeigumā. Šis ir tieši tas, kas man ir vajadzīgs piektdienā. Nekādi vīni, vegānu saldējumi vai netflixi nestāv klāt sporta zālei un peldēšanai baseinā pilnīgā vienatnē. Jo gym piektdienas vakaros ir kā ghost town.

Šodien es uztaisīju lielisku scramble toffu ar asparagus, spinātiem, tomātiem un garšvielām. Uzvārīju melnu un pavisam stipru kafiju un pavadīju laiku pilnīgā klusumā ar sevi. Pusstundu ar sevi. Bez televizora fonā, bez mūzikas, bez grāmatas. Tikai es.

Vispār jau esmu ļoti priecīga, ka ir nedēļas nogale. Un par to, ka man būs veselas divas dienas lai vienkārši pabūtu ar sevi un sakārtotu savu migu. Jo nākamnedēļ man ir dzimšanas diena un mēs brauksim īriju lūkoties.