|
janvaars 30., 2020
 | 01:14
ofisa kāpņutelpā pamanīju kkādu out of the place telefonā iegrimušu ansi kolmani, pajautāju viņam kaut ko par kapelmeistaru group, kur palika, kur būs. un tad vēl pamuldēju kādas 20 minūtes, uzdirsu viņam par himnām un to te dzeršanas podkāstu, mūsu identiskajiem casio f-91w pulksteņiem un moš vēl ko.
gandrīz tādā manierē, kā vajadzēja šodien. kas nenotika, un man esot pamats būt dusmīgam. bet ehh, šodienas ofiss visu tā izsūca, ka ā, nav emociju dusmoties. jau tobrīd, kad trakākajam darbu apjomam vēl varēja sagatavoties, nebija. tad no tās anša sarunas pa taisno tikām iemesti stundas konveijerā, gatavojot merdžojošās kompānijas produktus. piekāpa arī šefa "sieva". bāc, bet viņa ir riktīgi gara. kas ir riktīgi nais, un prieks par viņu un blablabla. un kaut kā baigi ieskatoties sejā (ko es protams baigi centos nedarīt), varēja redzēt tādu baigo anti-aging kosmētiku vai whatever. kaut kādi punktiņi ap muti un zodu. es nezz. bet jā.
un tad ap vieniem aizvedu mājās merdžera kompānijas vienīgo darbinieci (kas arī šodien būtu bijis iespējams, bet nenotika), kas ikdienā strādā pie mums. arī par viņu es varu teikt tikai to labāko, viņa gan nav tik gara, bet viņai arī nav anti-aging sminķis, jo a) viņai nevajag nekādu anti-aging, b) viņa ir ofisā, nevis atnāk iečilot. bet jā. jā. tad vēl baigi vajag sadurties ar i. un e., jo i. brauc erasmusā. un viņi vispār nav redzēti kopš augusta beigām, kad katrs mani superīgi mīļi izguldīja kaut kādās gultās un lika justies bagi forši un ka es tā nemācētu. atbraucot mājās man arī likās, ka mēs kādu mēnesi pēc tam nesarunāsimies, bet nu jau tie ir 5 mēneši. jā.
vispār baigi aprešiatīvais posts sanāca. jāuztaisa tas kabaču braunijs beidzot. tagad vai rīt no rīta? davajj, rītdienas roncij, lūdzu tu. paldies.
vakardienas roncijs.
p.s. uzraksti kaut ko arī par k., ka viņa runājot par pievienošanos mūsu ofisam. kas no vienas puses būtu baigi forši. ka sadurtos divi mani režīmi. ofisa un "apkārt tiem dažiem cilvēkiem" es. bet nevar saprast, vai viņa nāks vai nē. no otras puses.. nezinu. nav otras puses. kas ir sliktākais? ka mēs viens otram traucēsim? dažādi departamenti tomēr.
un tieši šeit uzrakstīja r., ka viņa jau ir ceļā uz erasmusu, sēž kādā no brēmenes maķīšiem.
principā, te arī ir pieminēti teju visi cilvēki. ha. wow. ārpusē paliek tikai i., kura jau kopš rudens ir igaunijas erasmusā or something.
|
| 11:42
atkal kaut kādu pusstundu vienkāršu pagulēju pie kaut kāda pleilista, kājas uz palodzes. pa brīdim kaut kā paklikšķinu peli, un, bļa, jau 11:42.
vismaz beidzzzot piespraudu veco hdd. tas nopietni aizņēma nedēļu? nav emociju, joprojām. mazliet sāku plānot "nākamās dienas atvainošanās ziņu", ka es vienkārši nespēju būt dusmīgs, ne uz to cilvēku, ne gandrīz vispār. ja vien kaut kāds a) galīgs losis nedara b) nekompetenti/kaitniecīgas lietas, tad gan es sadusmojos, mazliet. vai daudz. bet tas jau nav ne a), ne b). bet nu tad, priekškam.
ha. un meklēju, kaut ko, ko paklausīties. uzskrēju polifaunai. okei, a kas tur spēlē? ieeju feisbuka lapā un apskatos "about". okei, zinu vienu. un tad ir ielikts arī "artists we also like". like, get out. ko. kāpēc. kā-pēc. pirmie septiņi sakrīt. foxygen man tā ne pārāk, ar carnival youth bērnības trauma, un pink elephant'os es arī kaut kā nemāku iebraukt.
|
| 22:43
tātad tā izskatās paģiru diena. un vienu mirkli, pēc tam, kad tikām pie pa vienam haļavajam aliņam (un kolēģis v. uzpildīties ar dūmu ofisa noliktavā), palika tik rēcīgi, ka varētu gandrīz apvemties. bet nujā. tad šefs aizgāja pie zobārsta. bet hm.
hm. viena čiksa sāka uzdot jautājumus. kurai es parasti uzdodu debilus jautājumus. nu, mani baigi interesē, ko domā citi, par kaut ko, kādu stulbu izteikumu vai manu pieņēmumu vai idejām. bet tagad viņa pavērš to pret mani. un ir drusku tā neērti, jo grūti ir noformulēt "savu dzīvi četros vārdos", vai precīzi pateikt, kas man besī tajā japanese house albumā, no kura divas dziesmas ir tajā visdebilakajā pleilistā. ā, un vēl, atnāca ciemos ex-kolēģis p., kurš man sākumā likās ka ir pilnīgs ******* (nevaru iedomāties publicējumu lamuvārdu), bet bāc, viņš ir foršs un kaut kā. būs jāaiziet uz viņa jauno ofisu. kaut kad. drīz.
man liekas, ka viens indietis tūlīt man atzīsies mīlestībā.
kas vēl. šodien mani mājās gaida. braunijs. kabaču braunijs. izvilku no krāsns, pārlēju ar kakao un skrēju uz ofisu. eh. vajadzēja pagaršot. un cepta cūkas pavēdere! tas ir kaut kas pilnīgi pizģec. it īpaši, ja to ādiņu drusku iemet pacepties friterī. lai gan pēc baigās garšošanas tas sāk garšot pēc "pork rinds".
un "pork rinds", sasodīts, tas ir vēlviens vjetnamas flešbeks. kur tas notika. fak. tajā pilsētā, kur man piedāvāja arbūzu. un piedāvāt braukt līdzi ceļojošajam cirkam. labi, es no galvas neatceros. man ir varianti. bet. tūlīt atradīšu. bet kāda jēga, es te tomēr negribu rakstīt, kur tas īsti bija. atradu ar pirmo. strītvjūvā to soliņu pie bankas, kur es sapratu, kur esmu iegrābies. ka tie nav kukurūzas čipši. un atradīšu, kur tonakt gulēju, un mostoties izveidoju atziņu, ka bļe, varbūt tomēr ir iespējams tā izdzīvot. jes. ha! fak. sasodīts. kad tas bija. kaut kāds 2017. gada trešais oktobris.
|
|
|
|