|
janvaars 30., 2020
 | 01:14
ofisa kāpņutelpā pamanīju kkādu out of the place telefonā iegrimušu ansi kolmani, pajautāju viņam kaut ko par kapelmeistaru group, kur palika, kur būs. un tad vēl pamuldēju kādas 20 minūtes, uzdirsu viņam par himnām un to te dzeršanas podkāstu, mūsu identiskajiem casio f-91w pulksteņiem un moš vēl ko.
gandrīz tādā manierē, kā vajadzēja šodien. kas nenotika, un man esot pamats būt dusmīgam. bet ehh, šodienas ofiss visu tā izsūca, ka ā, nav emociju dusmoties. jau tobrīd, kad trakākajam darbu apjomam vēl varēja sagatavoties, nebija. tad no tās anša sarunas pa taisno tikām iemesti stundas konveijerā, gatavojot merdžojošās kompānijas produktus. piekāpa arī šefa "sieva". bāc, bet viņa ir riktīgi gara. kas ir riktīgi nais, un prieks par viņu un blablabla. un kaut kā baigi ieskatoties sejā (ko es protams baigi centos nedarīt), varēja redzēt tādu baigo anti-aging kosmētiku vai whatever. kaut kādi punktiņi ap muti un zodu. es nezz. bet jā.
un tad ap vieniem aizvedu mājās merdžera kompānijas vienīgo darbinieci (kas arī šodien būtu bijis iespējams, bet nenotika), kas ikdienā strādā pie mums. arī par viņu es varu teikt tikai to labāko, viņa gan nav tik gara, bet viņai arī nav anti-aging sminķis, jo a) viņai nevajag nekādu anti-aging, b) viņa ir ofisā, nevis atnāk iečilot. bet jā. jā. tad vēl baigi vajag sadurties ar i. un e., jo i. brauc erasmusā. un viņi vispār nav redzēti kopš augusta beigām, kad katrs mani superīgi mīļi izguldīja kaut kādās gultās un lika justies bagi forši un ka es tā nemācētu. atbraucot mājās man arī likās, ka mēs kādu mēnesi pēc tam nesarunāsimies, bet nu jau tie ir 5 mēneši. jā.
vispār baigi aprešiatīvais posts sanāca. jāuztaisa tas kabaču braunijs beidzot. tagad vai rīt no rīta? davajj, rītdienas roncij, lūdzu tu. paldies.
vakardienas roncijs.
p.s. uzraksti kaut ko arī par k., ka viņa runājot par pievienošanos mūsu ofisam. kas no vienas puses būtu baigi forši. ka sadurtos divi mani režīmi. ofisa un "apkārt tiem dažiem cilvēkiem" es. bet nevar saprast, vai viņa nāks vai nē. no otras puses.. nezinu. nav otras puses. kas ir sliktākais? ka mēs viens otram traucēsim? dažādi departamenti tomēr.
un tieši šeit uzrakstīja r., ka viņa jau ir ceļā uz erasmusu, sēž kādā no brēmenes maķīšiem.
principā, te arī ir pieminēti teju visi cilvēki. ha. wow. ārpusē paliek tikai i., kura jau kopš rudens ir igaunijas erasmusā or something.
|
janvaars 19., 2020
| 00:24
no rīta viegli pabesījos ka kolēģis nesaprot, cikos ir jānāk, tad pabesījos par viņa darba kultūru, tad nebija ko darīt, palaidu viņu mājās un tad trīsarpus stundas dzēsu ugunsgrēku.
tagad pusotru (nu jau divas) stundu neko nejūtu, gribēju poezvanīt i. un uz saldētavas guļot, paraudāt, bet viņa necēla un tad jau mazliet pārgāja. gribas rīt iet barpt pīles. lai gan es paņēmu maizi. kas ir huiņa. eh, atkal jāguglē "ko barot pīlēm, "baltmaize slikti"".
ugh. jā. vakarvakarā noskatījos pirmo pusi no modern love s01e01. tāda reālistiskā jaunjorka, um aktieri, kuri, starpkadros liekas, ka slatās kamerā, lai pārliecinātos, vai ir pareizi izrunājuši nyt esejā rakstīto. tagad itkā varētu pabeigt, it kā nē.. bet ir ēdiens. tad jau jā. pirms vairākām dienām atklāju, ka tumsā skatoties un ēdot ir baigi ok
ā, vēl direktorei jāuzraksta kaut kādi izejas punkti gaidāmajā sapulcē. /// edit: heii, vēl viena pavisam atšķaidīta šķiršanās vēstulīte. viena rindkopa. tāda. pārējās par ofisu.
karoč huiņa, ofisā pa ilgiem laikiem legit noguru. parasti ir besis kustēties.
|
|
|
|