nav man ne lielo plānu, ne papīra, uz kā tos uzzīmēt. man nav domu un sapņu par nākotni, ja neskaita tos vismaz četrus dažādos dzīves modeļus, kādos vēlētos ietērpt savu dzīvi. bet dzīve jau ir tārps, kas lien, kur pašam patīk. Lūk, nonāku pie secinājuma, ka arī man nav LIELĀ dzīves plānotāja.
Bet tā kā Amēlija saka, ka dzīve sastāv no mazajām laimītēm, tad tās mazās lietiņas arī ir vienlīdz svarīgas, nedrīkst piemirst. bet es to mūždien daru. un, ta atminamies, man rakstīto vēstuli no Klāva par manis ietērpšanu piezīmju lapiņās, tad saprotam, ka plānotājs ir mazākais, kas man var noderēt, lai sāktu plānot savu dzīvi, nemaz nerunājot par TO lielo, DZĪVES DZĪVI!!