vecīt, nē, nopietni, šito es neteikšu kā tascam fanboys, jo nahuj man to, bet pirmais ieraksts skan vienkārši afigenna. parakstos zem katra tava vārda.

cilvēki pārāk ļoti aizraujas ar domu par hi-fi. ar domu, ka visam jābūt perfektam - gan izspēlēti, gan audiāli fiksēti. nē, nav jābūt. ir jabūt tā, kā mūziķi vēlas. un par laimi, jāatzīst, arvien jauni cilvēki atklāj to, ka, lai izbaudītu grupu, absolūti nav vajadzīgs hi-fi ieraksts. teiksim, atceros, kā fanoju savulaik pēctīņu gados par kartāgas lo-fi ierakstiem (pārsvarā klausījos 90tajos tapušos konču ierakstus; tas laikam radināja ausi).

bet tomēr tā patiesi līdz šai atklāsmei - ka tascam 4 ceļniekam ir daudz mīnusu, taču tas ir vienkārši fucking sweet - nonācu tikai tagad. tagad ir pietiekoši daudz muzona, ko salīdzināt, kas ir rakstīts tascam un kas nav.

teiksim, lokators un pat es vienā mirklī, pirms 3 mēnešiem, reāli sākām rakstīt jeb pārrakstīt mūsu esošo albumu tā, kā to nedrīkst darīt power trio - (drīkst, bet tas sucks) atsevišķi, pa celiņiem. un bungas digitāli, weh. tad jau labāk, lai bungām ir tikai viens faking pre-regulēts kanāls, kurā tiek laisti 2 miķi - 1 dinamiskais pie drobenes un 1 telpas virs bungām, and that is all (teiksim, šajā dziesmā šis kombo skan perfecto - http://lokators.bandcamp.com/track/suven-ri-un-narkotikas; jāpiebilst, ka šis skaņdarbs ir viens no 3 albumā esošajiem skaņdarbiem, kas ir ierakstīts laptopā digitāli, bez tā vēl digitāli ir "Mīlas nodarītu sāpju dekonstrukcija" un "Es negribu ziedēt").

tascam vairāk vai mazāk ir šamanisms un maģija. nekad nevari būt pārliecināts, vai būs, kā vēlies. tāpēc jāpieiet bez jebkādām ekspektācijām attiecībā pret gala skaņu (ne pret toņiem - pret toņiem jābūt prasīgam, īpaši jau, ja rakstīts tiek analogi). teiksim, tas pats mikss. tas bija kaut kāds farss. es neko nesapratu un tāpēc izvēlējos vieglāko variantu - ļoti rupju miksu, t.i., kamēr skaņdarbi "pārdzenās" kompī no kasešnieka, es uz kasešnieka knob'iem grozu (maigi, protams) frekvences, efektus un balansu. tā pisos ilgi ar to miksu, sēžot pie drauga PC, pārklausoties katru skaņdarbu 10 reizes un fine-tune'ojot tos. bet beigu beigās, pie kā tas noveda? pie tā, ka konstatējām, ka mums nepatīk, kā esam ierakstījuši albumu. varbūt ja ne ar skaņas kvalitāti un toņiem saistītu iemeslu dēļ, bet gan vairāk tāpēc, ka ir apziņa, ka tagad mēs to visu burtiski iepistu simts reizes stiprāk.

bet tas mūs atkal noved pie kārtējās dilemmas - pisties vai iepist ar pirmo. es pārstāvu 2. skolu ar visām 4. pārāk daudz "izlaizītu sūdu" (pārspīlēju) esmu izdevis "zem sava vārda". es jūtos kā melis. kā liekulis. jo tā nav mana skaņa. tie nav mani toņi. tā ir lēta kopija (teiksim, Ž lomika ieraksti; es zinu, ka, ja mēs būtu pacentušies un darījuši visu kā vjaag, sākot ar rakstīšanos "pēc iesp.vairāk kopā", beidzot ar plānošanu un nepisināšanos, tad rezultāts būtu tiešām citādāks).

svarīgs jautājums tev. ir tādi ieraksti (tavi/savi), ar kuriem tu patiesi lepojies?

vaicāju faktiski jau ar atbildi uz savām lūpām. es lepojos kaut cik par Ž 2. (pēdējo albumu), jo tas tomēr bija lekt mazliet augstāk par savu dirsu (bļaģ, tik grūti ir to visu stafu izspēlēt tādā tempā, kā ir ierakstā!), un šī lēkšana tiešām notika tik daudzos plānos, ka beigu beigās var tomēr dzirdēt - ieraksts nav līdz galam ērts. tas ir nedaudz neveikls.
man liekas, ka visvairāk es lepojos ar ierakstiem, ko esmu veicis pats (ar biedriem). vai tiem, kas veikti 8 (vai 16?) ceļu maģī, tornī, daudz profesionālāk, nekā, kad parasti rakstījāmies tur ar tascam. tā tapa MSK 2. albums "Putni ir Lohi". Rekomendēju paklausīties tādus skaņdarbus kā "Vilciens no Mongolijas" (ģitāras/basa toņi), "Asfalts" (ģitāras tonis \m/) un "Pulkstenis" (vokālu dabiskais skanējums); http://tornis.bandcamp.com/album/putni-ir-lohi-2

tomēr, kā jau minēju, vislielākais prieks ir par to, ko ierakstījām paši, bez pieaugušo pieskatošās acs, tornī vai pie simona guļamistabā 04:00 no rīta, iepišot anfiku, jo nav, ko darīt. tad rodas tiešām faking smalka māksla (smalka līdz riebumam; apzināti). cerot, ka neesi cilvēks, kam ir aizspriedumi pret dažādiem nosaukumiem vai pret savām atmiņām, vai, nezinu, pret noteiktu muzonu (smejos), jo tad jutīšos muļķīgi, hehe, rakstot tālāko tekstu.

(Reply to this) (Thread)

Jā piekrītu par maģiju. Man vispār nenormāli patīk, ka ekipējums dzīvo tādu kā pats savu dzīvi (kruti pedāļi, instrumenti, pastūži, pat kabineti un arī tascams tā dara). Tad arī muzons skan dzīvs, bet mūsdienu tehnoloģijas cenšas to dzīvību par katru cenu nogalināt.
Šitajā tascama ierakstā mums drobenei vispār nav telpas, tikai pakš pakš no close maika + tur bija vietām baigi lažaini iespēlēts, tāpēc arī kancelējām viņu. Bet pisaks un siltums un netīrība ir vienkārši debešķīgi

(Reply to this) (Parent)

Tā pa īstam lepojos ar tesas pēdējo (jaunāko). Vēl lepojos, ka pamēģinājām to tascamu, tas nekas, ka nesanāca, gan sanāks

(Reply to this) (Parent)

vārdu sakot, šeit būs 4 iepriekš (un tagad arī nē) neizdoti skaņdarbi, ar kuriem ar tevi labprāt padalītos. vienīgi žēl, ka 2 ir .wav, tāpēc nevar tikt klausīti onlainā. katrā ir pa nedaudz no mums un no taskama (protams, visi rakstīti tajā).

pirmajā "aizej prom" (http://failiem.lv/u/ccdhvic) ir perfektais balanss starp instrumentiem (to nebija daudz - ģitāra, balalaika un fūzēts bass, plus, 2 miķi vokāliem, no kuriem vienā dziedāju es kopā ar J.Simanoviču backvoc.).
otrajā, "stulbs jautājums" (http://www.failiem.lv/u/dxnwhhu), ir dzirdama telpa starp instrumentiem (skaņdarba sākums) un spēcīgais dinamiskums, uz ko ir spējīgs tas kasešnieks (un varbūt šad tad arī kāds māxlinieks; es ceru, ka saproti, ka pārsvarā vienmēr ironizēju, sakot "māxlinieks" vai pat "mākslinieks").
trešajā jeb "bromadols" (http://failiem.lv/u/hiahvsa) var dzirdēt pavisam citādākas dvesmas un noskaņas (ja mani pieliek pie grožiem, tad no more punk rock, yo, haha).
ceturtā, "atpakaļ siltumā" (http://failiem.lv/u/mmxsslk#/P/0) ir mana vismīļākā dziesmiņa no visām. nē, tiešām. tā ir absolūta improvizācija (cilvēki bieži mētājas ar vārdu "improvizācija", lai gan patiesībā tas ir kaut kas iepriekš bijis, izmēģināts kaut reizi iepriekš; šī skaņdarba gadījumā tā nebija - Simons sāka vnk, garlaic.mākts, spēlēt skaistu synth partiju, un man uzreiz prātā bija lirika un noskaņa - diem-faking-žēl kasete izbeidzās tieši pāris sekundes pirms impro beigām (idejiski rakstījām tādas mazas etīdītes tovakar, nu, pasaciņas). bet tam laikam tā bija jābūt.

(sorī, ka tik gari, bet šī ir lieta, par ko runāt augstiem māxliniekiem nav peļami, ghyghy; domāju, novērtēsi skaņas, ko taskams var dabūt arī citos mūzikas stilos).

p.s.
bet, jā, vecīt, noklausījos atkal un atkal - taskam ieraksts jums ir ievērojami krutāks. sīla.

p.p.s.
sorī, ka tik daudz jau esmu uzrakstījis, bet gribas vien piebilst - fak, vecīt, man ir tukšas kasetes un daudz konceptuālu ideju dažnedažādai mūzikai. negribi kādreiz saspēlēt tieši ar nolūku veikt maksimāli kruti skanošu tascam ierakstu? es to nevaicāju šoreiz, jo man "nav kur spēlēt" (smejos). drīzāk ir iedvesma, bet nav cilvēki. jeb ir cilvēki, bet viņiem nav iedvesmas, un man ir apnicis dvesmot, jo tas ir a fucking chore.
tādā gadījumā varētu beidzot ievilkt PC kaut kādus savus diy home made solo recordings, kas tapuši tascam'ā, lai vari ievērtēt, kādus toņus es šeit apstrādāju (ar to gan nekādā ziņā negribu norādīt uz savu "gaumi" vai "mūziku, ko alkstu spēlēt" - es mīlu visu, bļa, protams, noizroks slash primitīvi matemātisks roks ir mana smilškaste, taču tā ir tikai virsma. asfalts, ar ko pārlieta smilts.

p.p.p.s.
ja ir kāda ideja vai ideja par to, ka varētu koloborēt (kaut vai pamēģināt) interesē, atraksti uz uulvis at gmail. ko ta mēs te visu priekšā ņemsies!

(Reply to this)

mm, pirmais saista, otrs uzbāzīgāks, bet garlaiko. pirmajam vienīgi gribētos, lai skaņa nešķiet attālināta, bet es nezinu, kas tas ir un kā to mainīt.
2 ierakstam tracking nozīmē, ka ieraksta laikā nespēlējāt kopā? tas man liekas dīvainākais, kas ar mūziku ir noticis.

(Reply to this) (Thread)

trackings ir instrumenta iespēlēšana ierakstā. tajā ierakstā mēs to darījām kopā :)

(Reply to this) (Parent)