vecīt, nē, nopietni, šito es neteikšu kā tascam fanboys, jo nahuj man to, bet pirmais ieraksts skan vienkārši afigenna. parakstos zem katra tava vārda.

cilvēki pārāk ļoti aizraujas ar domu par hi-fi. ar domu, ka visam jābūt perfektam - gan izspēlēti, gan audiāli fiksēti. nē, nav jābūt. ir jabūt tā, kā mūziķi vēlas. un par laimi, jāatzīst, arvien jauni cilvēki atklāj to, ka, lai izbaudītu grupu, absolūti nav vajadzīgs hi-fi ieraksts. teiksim, atceros, kā fanoju savulaik pēctīņu gados par kartāgas lo-fi ierakstiem (pārsvarā klausījos 90tajos tapušos konču ierakstus; tas laikam radināja ausi).

bet tomēr tā patiesi līdz šai atklāsmei - ka tascam 4 ceļniekam ir daudz mīnusu, taču tas ir vienkārši fucking sweet - nonācu tikai tagad. tagad ir pietiekoši daudz muzona, ko salīdzināt, kas ir rakstīts tascam un kas nav.

teiksim, lokators un pat es vienā mirklī, pirms 3 mēnešiem, reāli sākām rakstīt jeb pārrakstīt mūsu esošo albumu tā, kā to nedrīkst darīt power trio - (drīkst, bet tas sucks) atsevišķi, pa celiņiem. un bungas digitāli, weh. tad jau labāk, lai bungām ir tikai viens faking pre-regulēts kanāls, kurā tiek laisti 2 miķi - 1 dinamiskais pie drobenes un 1 telpas virs bungām, and that is all (teiksim, šajā dziesmā šis kombo skan perfecto - http://lokators.bandcamp.com/track/suven-ri-un-narkotikas; jāpiebilst, ka šis skaņdarbs ir viens no 3 albumā esošajiem skaņdarbiem, kas ir ierakstīts laptopā digitāli, bez tā vēl digitāli ir "Mīlas nodarītu sāpju dekonstrukcija" un "Es negribu ziedēt").

tascam vairāk vai mazāk ir šamanisms un maģija. nekad nevari būt pārliecināts, vai būs, kā vēlies. tāpēc jāpieiet bez jebkādām ekspektācijām attiecībā pret gala skaņu (ne pret toņiem - pret toņiem jābūt prasīgam, īpaši jau, ja rakstīts tiek analogi). teiksim, tas pats mikss. tas bija kaut kāds farss. es neko nesapratu un tāpēc izvēlējos vieglāko variantu - ļoti rupju miksu, t.i., kamēr skaņdarbi "pārdzenās" kompī no kasešnieka, es uz kasešnieka knob'iem grozu (maigi, protams) frekvences, efektus un balansu. tā pisos ilgi ar to miksu, sēžot pie drauga PC, pārklausoties katru skaņdarbu 10 reizes un fine-tune'ojot tos. bet beigu beigās, pie kā tas noveda? pie tā, ka konstatējām, ka mums nepatīk, kā esam ierakstījuši albumu. varbūt ja ne ar skaņas kvalitāti un toņiem saistītu iemeslu dēļ, bet gan vairāk tāpēc, ka ir apziņa, ka tagad mēs to visu burtiski iepistu simts reizes stiprāk.

bet tas mūs atkal noved pie kārtējās dilemmas - pisties vai iepist ar pirmo. es pārstāvu 2. skolu ar visām 4. pārāk daudz "izlaizītu sūdu" (pārspīlēju) esmu izdevis "zem sava vārda". es jūtos kā melis. kā liekulis. jo tā nav mana skaņa. tie nav mani toņi. tā ir lēta kopija (teiksim, Ž lomika ieraksti; es zinu, ka, ja mēs būtu pacentušies un darījuši visu kā vjaag, sākot ar rakstīšanos "pēc iesp.vairāk kopā", beidzot ar plānošanu un nepisināšanos, tad rezultāts būtu tiešām citādāks).

svarīgs jautājums tev. ir tādi ieraksti (tavi/savi), ar kuriem tu patiesi lepojies?

vaicāju faktiski jau ar atbildi uz savām lūpām. es lepojos kaut cik par Ž 2. (pēdējo albumu), jo tas tomēr bija lekt mazliet augstāk par savu dirsu (bļaģ, tik grūti ir to visu stafu izspēlēt tādā tempā, kā ir ierakstā!), un šī lēkšana tiešām notika tik daudzos plānos, ka beigu beigās var tomēr dzirdēt - ieraksts nav līdz galam ērts. tas ir nedaudz neveikls.
man liekas, ka visvairāk es lepojos ar ierakstiem, ko esmu veicis pats (ar biedriem). vai tiem, kas veikti 8 (vai 16?) ceļu maģī, tornī, daudz profesionālāk, nekā, kad parasti rakstījāmies tur ar tascam. tā tapa MSK 2. albums "Putni ir Lohi". Rekomendēju paklausīties tādus skaņdarbus kā "Vilciens no Mongolijas" (ģitāras/basa toņi), "Asfalts" (ģitāras tonis \m/) un "Pulkstenis" (vokālu dabiskais skanējums); http://tornis.bandcamp.com/album/putni-ir-lohi-2

tomēr, kā jau minēju, vislielākais prieks ir par to, ko ierakstījām paši, bez pieaugušo pieskatošās acs, tornī vai pie simona guļamistabā 04:00 no rīta, iepišot anfiku, jo nav, ko darīt. tad rodas tiešām faking smalka māksla (smalka līdz riebumam; apzināti). cerot, ka neesi cilvēks, kam ir aizspriedumi pret dažādiem nosaukumiem vai pret savām atmiņām, vai, nezinu, pret noteiktu muzonu (smejos), jo tad jutīšos muļķīgi, hehe, rakstot tālāko tekstu.

(Reply to this) (Thread)

Jā piekrītu par maģiju. Man vispār nenormāli patīk, ka ekipējums dzīvo tādu kā pats savu dzīvi (kruti pedāļi, instrumenti, pastūži, pat kabineti un arī tascams tā dara). Tad arī muzons skan dzīvs, bet mūsdienu tehnoloģijas cenšas to dzīvību par katru cenu nogalināt.
Šitajā tascama ierakstā mums drobenei vispār nav telpas, tikai pakš pakš no close maika + tur bija vietām baigi lažaini iespēlēts, tāpēc arī kancelējām viņu. Bet pisaks un siltums un netīrība ir vienkārši debešķīgi

(Reply to this) (Parent)

Tā pa īstam lepojos ar tesas pēdējo (jaunāko). Vēl lepojos, ka pamēģinājām to tascamu, tas nekas, ka nesanāca, gan sanāks

(Reply to this) (Parent)