-- ([info]ripp) rakstīja,
@ 2014-05-21 00:05:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
bet vispār, ziniet, tas šķiet tik savādi, ka man ir divus gadus vecs bērns.
ar lielu galvu un lielām kājām. un pati arī visai liela.
pagalam savādi.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pelnufeja
2014-05-21 11:32 (saite)
Es, protams, nezinu, kā ir, kad ir bērns, bet kopumā, man liekas, ka es pazīstu šo sajūtu, ka pēkšņi kaut kādas it kā tik pašsaprotamas un tuvas parādības sāk šķist "savādas".

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ripp
2014-05-21 13:42 (saite)
iespējams es Tevi līdz galam nesaprotu, bet pašlaik gribas teikt, ka parādība pati šķiet ļoti tuva un skaidra un nemaz ne savāda. savādi ir šķiet tas, ka tā ir mana dzīve jau divus gadus. bet varbūt Tu kaut kā tā arī biji domājusi :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pelnufeja
2014-05-21 16:37 (saite)
arī kaut kā tā. :) Es, piemēram, brīžiem par kaut kādām lietām, ko es grasos darīt vai jau daru, iedomājos "bet es taču tā nedaru, es neesmu tāds cilvēks", un tad es pekšņi saprotu, ka es jau krietnu laiku esmu gan tāds cilvēks, kas šo vai citu lietu grib un var paveikt, tipa, ka pārmaiņas "piezogas nepamanītas", tu vienkārši dzīvo, un tad ir kaut kāds atklāsmes brīdis "bet šis taču ir tik ļoti citādāk, nekā pirms pāris gadiem".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?