es nesaprotu. itkā normāls cilvēks. bet nē, jālien svešu cilvēku cibās un jādirš no sava skatupunkta, kas pašam šķiet plašs, kā okeāns, bet patiesībā ir tik šaurs kā meža taciņa.
no tā labāk paliek, vai? iespēja pasaulei izkliegt savu spiedošo "esmu tik kruts, bet jūs gan mēsli" sajūtu?