skriešana
viens ļaunums no sporta zāles apmeklēšanas rīta pusē ir gan. pamostoties gribējās skriet. šo vēlmi veiksmīgi pārvarēju ar "gan jau vēlāk, kaut kad dienas vidū". uzminiet, kas notika tad. dienas vidū man nebija ne vismazākās vēlmes skriet. ne kripatiņas. tā vietā es pārkārtoju mantas (!!). beigās izskrēju tagad, jau vakarā. skriešana tumsā būtu ok, ja vien šeit tas nenozīmētu vai nu bezgalīgu apļošanu ap dažiem kvartāliem, ap kuriem var apskriet, vai arī skriešanu pa tumšu pašaura ceļa malu. skriet reizi nedēļā ir daudz, daudz par retu. reizi nedēļā ir smagi un grūti un nepanesami. tagad, aiznākošajā dienā pēc iepriekšējā skrējiena, man gāja mazliet lēnāk (iespējams, jo daļēji bija jāskrien pa pilnīgu tumsu), bet krietni, krietni vieglāk. tagad žēl, ka neskrēju vairāk, būtu varējusi.