ja nekas nenojuks, pēc precīzi 3 nedēļām mēs būsim Stokholmā. man ļoti patīk Stokholma pavasarī. droši vien tādeļ, ka pirmoreiz tur aizbraucu aprīļa pēdējos/maija pirmajos datumos.
šodien bijām bērnu dārza rotaļlaukuma ierīkošanas/sakopšanas talkā. nācās doties mājās samērā ātri (pēc 2h), tādēļ nezinu, cik tālu viņi beigās tika. bet ļoti gribas apskatīties. talkā ieguvu daiļdārzniecības pieredzi, tiku pielikta pie krūmu apgraizīšanas. kā arī atsvaidzināju racēja un dakšu darboņa iemaņas (kas gan nav pārāk milzīgas).

no vienas puses gribas paskriet, no otras, galīgi nav spēka. ceru, ka jaudāšu saņemties pēc tam, kad A. būs atpakaļ no brauciena uz benzīntanku.

joprojām neizdodas nonākt saskaņā ar palielu sevis daļu. no otras puses, nezinu, vai tas vispār ir iespējams. nonākt pilnīgā saskaņā ar sevi.

vakar pavēlā vakarā, kopā ar L. bijām burvīgā izbraucienā uz (galu galā) Salaspils memoriālu. aizbraucām, pa tums atradām, nākam atpakaļ uz mašīnu, skatos, mūsu virzienā brauc kāda cita mašīna. saku L. "man tā neomulīgi, ja nu tur kāds brauc meklēt seksa vietas vai vēl ko tādu". beigās izrādījās, ka 1 vīrietis un trīs sievietes, visi samērā jauni, meklē to pašu ko mēs - memoriālu. nav ne jausmas, kādiem nolūkiem, bet viena no sievietēm otru nosauca par resnu un neveiklu govi, kas šo cenšas nogalināt. meitenēm rokās bija vāji alkoholiski kti.okteiļi, puisis pie stūres.

vēl gribas arī iedzert. bet skriešanu ar iedzeršanu kombinēt ir samērā grūti.

un kādreiz gribas aiziet uz kādu krogu. es gan, protams, nezinu, ne kad, ne uz kurieni, ne ar ko.