Man šķiet, ka šitais brīnums strādā ar 2 priekšnoteikumiem, kuri gandrīz nekad neizpildās (bet vispār, ja iemācās viņus izpildīt, tad tas ir nereāli kruta longtermā)
1. ieplānot pietiekami daudz laika, lai paspēj izvēlēties [lielā meita brīvdienās reizēm ģērbjas vairākas stundas, kamēr saņemas un uzvelk kaut kādu kombināciju]
2. likt to bērnu pilnīgā mierā, t.i., nekādā veidā nekomentēt/neiespaidot viņas izvēles - t.i., lai nav neviena, kam teikt "vēēēēē aiaiaia nēnēnē vēēē", mammai interesē tikai rezultāts, nevis process.

Mēs kaut kad nonācām pie principa "ja jāsteidzas, tad ir tā, kā mamma saka, bet, ja ir izvēle, tad izvēles procesam tiek rezervēta vismaz stunda". Šai stundai arī ir tas bonuss, ka bērns ir pilnīgi aizņemts ar izvēli un mamma var darīt savas lietas :)