faktu, ka esmu aizmirsusi mājās mašīnas tehnisko pasi, atcerējos brīdī, kad braucu garām pirmajai policijas ekipāžai. tā stāvēja otrā ceļa malā. turpmākajā ceļā otrā ceļa malā stāvēja vēl 2 mašīnas, vairākas, savukārt, redzēju kustībā. uzsākot atpakaļceļu (~15km vienā virzienā) biju tik sastresojusies, ka knapi atcerējos, kā jāstūrē (ok, es šeit neaudz pārspīlēju, taču stresa līmenis bija tik tiešām liels). laimīgā kārtā visas trīs policijas ekipāžas bija aizņemtas ar citām mašīnām un arī braucošās neko jocīgu ar manu braucamo nemanīja. bet. 30 km un vismaz 7 policijas mašīnas. normālas darba dienas vakarā. kaut kāda sērga. kopš jaunā gada ir sajūta, ka viņiem naturāli nav ko darīt. kā izbrauc naktī, tā policijas mašīnas rindām un štābeļiem viena pēc otras. visdažādākajos Rīgas rajonos.