Problēma jau ir atrast to foršo ārpusrīgas piedāvājumu, kas nenozīmē stundu vienā virzienā līdz dārziņam (citādi jau varētu kaut vai Mālpilī dzīvot, jo Rīgā vienmēr varam nakšņot pie manas mammas), jo dārziņu mainīt mēs neesam gatavi un tas arī būtu ļoti neforši pret Alisi.

Es nezinu, es to kaut kā daudz vieglāk uztveru par A., jo:
1) nemaz tik viegli tās mājas te pārdot nav (spriežot pēc sludinājumiem), it īpaši, jo saimnieks negrib atdot "pa lēto";

2) ja būs jāvācās, varēsim uz vasaru noīrēt kaut kādu būdiņu Saulkrastus, Carnikavā, Zvejniekciemā un dzīvot tur, jo domāju, ka 45 min vienā virzienā uz dārziņu (tajās dienās, kad mazā ies dārziņā) vasaras svelmē ir nieks, ja mašīna aprīkota ar kondicionieri un atgriežoties mājās gaida pelde jūrā un laiska diena saulē (vienīgā problēma būtu mēbeles, bet gan jau, ka var sameklēt kādu noliktavu);

3) kur dzīvot vienmēr atradīsim, ja Pierīga būs pārāk dārga, tad sliktākajā gadījumā uzteiksim līgumu īrniekiem un padzīvosim nosacīti centrā;

4) saimnieks grib salīdzinoši lielu ciparu par to māju, un šodien uzzināju, ka māklere esot tāda, kas reizi gadā visās mājās iemet lapiņu ar piedāvājumu pāŗdot un pirms gada arī esot kaut ko skatījusies un teikusi kaut ko meklēt, bet neesot nekas sanācis.

Labi, vasara šeit būtu forši, bet es neticu, ka par līdzīgām naudām neatradīsim kaut kādu vasarnīcu, un pēc tam jau domāsim tālāk.

Ā, un es pavisam aizmirsu, vēl taču pastāv variants EuroJackpot :D