nuuu. imo, tā ir pedagōģijas štelle.
Vot teiksim tad, kad Džonatans apprecēsies - ja es redzēšu, ka tā ir normāla džuse, kuras viedoklī viņš ieklausās un respektē (arī tad ja man viņas viedoklis liekas muļķīgs), tad es nospriedīšu, ka viss kedā, mans dēliņš ir pie vietas un tā džuse acīmredzot ir pietiekami saprātīga, lai viņu respektētu (vai vismaz izliktos, ka respektēju, lai nekonfliktētu ar dēlu)
bet, ja es redzēšu, ka pat viņš tās savas beibes viedoklī neieklausās un cenšas būt "pa vidu", tad secināšu, ka 1) viņš to beibi ir noprecējis tāpēc, ka sekss ir labs, good for them, 2) tā kā tā beibe acīmredzami nav ar Respektējamu Viedokli, šai ģimenei ir kritiski nepieciešams mans Viedoklis un Padoms, jo īpaši bērnkopībā, no kuras es pilnīgi noteikti saprotu vairāk 3) pie tam dēls noteikti patiesībā ir manā pusē, tikai negrib to izrādīt (augstākminētā seksa dēļ), verī gut, noklausīšos viņu komentārus, pamāšu un darīšu pa savam.
Tāpēc, manuprāt, ir baisi svarīgi vīram konkrēti demonstrēt, ka viņš piekrīt sievai un viņu atbalsta pat tad, ja viedokļi var dalīties, un pēc tam jau diplomātiju veikt no vīra/sievas alianses pozīcijām.
Nujā, un plusā es droši vien būtu diezgan baisa vīramāte :D

Protams, ir arī cits vīramātes/vedeklas attiecību modelis, kurā viņas apvieno spēkus, lai močītu nabaga dēlu/vīru, bet to tu pats negribētu :D