Ne gluži tā. Man vienkārši šis jautājums neškiet diez ko būtisks - Alisei ir pāri gadam, viņa patstāvīgi slejas kājās un sper savus mikrosolīšos jau ilgāku laiku, tādēļ nedomāju, ka viņai nāk par sliktu tas, ka viņai reizēm palīdz iemācīties staigāt. Es nesaku arī, ka tas baigi nāk par labu, bet es šaubos, ka tas nāk diži par sliktu. Un tie interneta resursi (SE un ENG val.), kurus fiksi šajā jautājumā konsultēja, principā nekādus ipašus brīdinājumus vai "tas ir slikti" neizteica, kas principā mani nomierina un liek man pret šo attiekties mierīgi.

Tas, ka vienu nedēļu Alises dzīvē viņa tiek vairāk staidzināta, nekā citreiz, manuprāt, neko neizmainīs.

Ar Tevi nestrīdos, jo man nav īsti viedokli šajā jautājumā, man tas nešķiet būtisks, un lauzt šķēpus par kaut ko, manuprāt, mazsvarīgu, negrasos.

Un Tu jau ļoti labi zini, ka man vispār šķiet, ka bēbīšiem pievērš daudz par lielu uzmanību un vērību, ka daudz par daudz uztraucas par bēbīšiem un par to, ka jādara šādi vai tādi. Kā nekā, pirms 30 gadiem ārsti rekomendēja manas krustmātes bērnus guldināt uz vēdera, tagad vairs nē, viss nāk un aiziet tālumā, labāk nestresot un dzīvot, un censties izaudzināt kaut cik normālu būtni :)