tas mazais jaundzimušais kunkulītis, protams, ir ļoti skaisti, bet, dieviņ tētīt, cik gan jauki, ka var viņu atstāt uz vairāk kā 1h bez īpašiem sirdsapziņas pārmetumiem un pārdzīvojumiem. (viņai bija ap 5 mēneši, kad aizgāju pie zobārsta un tur bija jāgaida rindā teju stunda. beidzās ar to, ka apsēdos zobārsta krēslā, apraudājos un aizgāju prom. jo kā gan tur mans bēbītis, kurš noteikti grib ēst)
un jā, pirms man piedzima bērns, man šķita, ka bērna 1. dzimšanas dienas svinēšana ir absolūti lieka, bet tagad.. tagad mums Alisītes dzimšanas dienā būs pikniks vienā no Rīgas centra parkiem un šī doma man ļoti patīk. Latvijā vispār derētu mazliet attīstīt pikniku kultūru.
šajās dienās diezgan daudz domāju par šodien pirms gada. šodien pirms gada es biju valis. valis invalīds ar aizdusu no runāšanas, nerunājot par pārvietošanos.
viņa jau kuro rītu ceļas stabili 7:20. reizēm izdodas atkal aizmidzināt. citās reizēs ne.
un man trūkst pastaigu biedrs centrā. ir visādi biedri, bet centrā tā kā pamaz.
bet vācijā, vācijā mums gandrīz atteicās pārdot bērna apavus. jo, redziet, ja jums ir bērns, kurš vēl neprot staigāt, tad kurpes viņam pārdot ir aizliegts. vismaz labos veikalos ar kvalitatīviem apaviem.
bet šodien, šodien mēs svinam A. darba nodošanu. baseins iekš espa + pikniks lucavsalā. vismaz tā ir plānots.