bērns spēlējoties (atrodoties uz grīdas uz vēdera) ar kādu mantiņu nejauši pagrūž to tālāk kā pati var aizsniegties. kādas 5 min cītīgi cenšas mantu dabūt, bet, kad tas neizdodas, atmet cerību un sāk sparīgi griezties apkārt (uz priekšu ta vēl īsti neprot), līdz nonāk līdz kādai citai mantai un tad nodarbojas ar to. labi ka uz paklājiņa vienmēr izmētātas vairākas mantiņas :)) (un par mantiņu der arī knupis vai zeķe)
šīs bija mierīgas un ļoti jaukas brīvdienas labā kompānijā. visam klāt varējām arī ieraudzīt, cik ļoti patiesībā mazā A. ir mainījusies, cik daudz aktīvāka un gan fiziski gan prāta ziņā varošāka viņa ir kļuvusi pēdējo 3 mēnešu laikā. un cik gan jauki ir apzināties ka mēs esam viņas attīstības ceļa pašā sākumā un pieredzēsim no bērna augšanas tik daudz vairāk.