--
labrīt. ne divi mēneši nepagāja un režīms jau valda pār mani ar savu maigo bet stingro roku. šodien nesanāk iet ārā pa dienu un. visa iekšiņa ir "wtf, kas te vispār notiek, mēs taču vienmēr ejam ārā pēc pamošanās, wtf wtf wtf". ņau, jā. bērniņš tikmēr, šķiet, nu mani atpazīst. vismaz vakar vairākas reizes sāka smaidīt tieši un precīzi tad, kad es sāku ar viņu runāt/viņai smaidīt :)