runājot par rītu, tas mums sākās 03:50. uz 4:15 bija pasūtīts taksis, kurā pavadījām manu māti uz lidostu. ar dižo plānu pēc tam paēst brokastis un kaut kur aizbraukt. dižu, bet bojāejai lemtu, sacīt jāsaka. kaut kā neienāca prātā, ka 5 no rīta rīga ir tukša, tumša, auksta un izmirusi. pat makdonalds piedāvā ēdienu vien lodziņā. bet braukt nekur nav nekādas jēgas, jo jebkur otrā galā būs tik pat tukšs tumšs un auksts, ja vien nebrauc stundām ilgi. un to mēs negribējām. tādēļ, aizbraukuši mājās svētlaimīgi gājām gulēt, lai ap vienpadsmitiem piedzīvotu otro rīta cēlienu ar kliju/ābolu plācenīšiem, siermaizītēm un mieru.