atstāsts
nujā, bet decembrī mēs bijām Vācijā.


Vedām dāvanas visādiem radiem


klejojām pa lidostām un stacijām


skatījāmies uz dārgāko (bet ne tuvu ne skaistāko) eiropas egli (40 000 svarovski kristālu, heh)


apskatījām Ķelnes domu vakarā


un uzkāpām tajā pa dienu, lai izpētītu šaurās ejas ar norādēm


papūstu un paelstu kāpjot pa kāpnēm (509 pakāpieni, ja) un augšā pienācīgi papozētu




tālāk devāmies uz Minsteri, lai izpētītu tirgu


apskatītu dažādas mīlīgas mājas


un pat kādu bruņurupucīti,


neaizmirstot arī oficiālākus tūrisma objektus


Rīgu


un pat krievu kultūras izpausmes


Visu apskatījuši, apsveikuši un apciemojuši dažādos radus, devāmies uz lidostu, kur nositām pāris stundas


lai tad dotos uz Berlīni, kur mūs pirmajām trīs naktīm sagaidīja pieczvaigžņu viesnīca ar bezmaksas kafiju un zvērīgi dārgu internetu




Pēc īsas atpūtas viesnīcā mēs devāmies iekarot dažāda līmeņa un veida kultūras (un nekultūras) pieminekļus un objektus, kā, piemēram, seksa muzejs


viens no vecākajiem Berlīnes krogiem


ar kopš atvēršanās 19.gadsimtā saglabājušos interjeru


tv torni, rinda pie kura bija tik gara, ka vien noskatījāmies un gājām tālāk, nobildēt to no attālākas vietas


Pēc 3 viesnīcā pavadītām dienām, sapratām ka nu ir gana un pakojāmies laukā


lai ievāktos Berlīnes igauņiem piederošajā dzīvoklī


un pavadītu tur pēdējās 2 Berlīnes izpētei palikušās dienas un naktis


klausoties saimnieku atstātos klasiskās mūzikas un vecās skolas roka diskus mazajā maģītī,


gatavojot ēst un turpinot apskatīt Berlīnes lielās un mazās lietas un vietas






Pēdējās Berlīnē pavadītās dienas laikā, kas sakrita arī ar pēdējo 2011. gada dienu, laiks bija apbrīnojami labs un tūrismam labvēligs




Apaskatījām arī šāda tipa pieminekļus


un beigās pat izbraucām ar panorāmas ratu, kas bija novietots nepilnu pāris kilometru attālumā no Branderburgas vārtiem


brauciens ar panorāmas ratu bija ļoti jauks, rats gan stāvēja uz vietas pašā augšā, gan ātri griezās, kas ļāva apskatīt B. panorāmas un izpriecāties :)


Pēc panorāmas rata mēs pastaigājāmies


Apskatījām vienu no īsākajām metro līnijām ever (kopā 3 pieturas, ieskaitot galapunktus)


Dažas citas ēkas, kā šo


Un devāmies mājās vakariņot un gatavoties vakaram, pa ceļam ieejot random veikalā un ieraugot tā plauktos arī mūsu vietējo ražojumu


Pēc omulīgām vakariņām un atpūtas mēs sataisījāmies un devāmies atpakaļ Branderburgas vārtu virzienā. Pa ceļam uz tiem mūs sagaidīja (ja nemaldos) Nīke


ļoti daudz steigā iztukšotu pudeļu (visi zināja, ka teritorijā pudeles nelaidīs, bet stiepa tās līdzi tāpat, lai īsi pirms vārtiem tās tukšas pamestu)


Arī mums līdzi bija šādi tādi krājumi, ko gan steigā netukšojām, bet vairāk vai mazāk viltīgi paslēpām uz/pie sevis un tad cienīgi devāmies iekšā. Jābilst, ka somiņa pieder man, nevis A., bet tā kaut kā ļoti veiksmīgi ierakstījās kompozīcijā :>


Tikuši apsargātajā zonā devāmies Branderburgas vārtu virzienā, taču bijām spiesti apstāties netālu no iepriekš apciemotā panorāmas rata, un sagaidīt jauno gadu tur, jo tālāk atradās trešā drošības kontroles josla, kurā iekšā vairs nevienu nelaida. Par to gan īpaši nebēdājām un, tuvojoties pusnaktij atradām ērtu vietu, kur vērot gan vienu no lielajiem ekrāniem, gan pašu uguņošanu. Tā rī sagaidījām jauno gadu :)


Gana papriecājušies par uguņošanu, devāmies metro virzienā, šķērsojot iespaidīgas pienākušo svētku ainas, kas savā veidā ļoti līdzinājās pamestam kara laukam


Kara lauku atgādināja arī visuresošais sēra mākonis un nemitīgās, nerimstošās, visuresošās šaušanas troksnis. Taču mēs, īpaši neliekoties traucēti, esot ārkārtīgi jaukā noskaņojumā un vēlot laimīgu jauno gadu visai pasaulei, devāmies mājās, lai nākošajā dienā dotos uz lidostu un lidotu uz Rīgu, pēc kuras nu jau abi bijām noilgojušies.

Beigas :)