manas attiecības ar slimībām ir kaut kas, kas varētu mani pārliecināt par kāda augstākā spēka esamību, kam piemīt ļoti dīvaina humora izjūta un atklāta tieksme pasmieties par cilvēkiem.
atveseļošanās sākas tikai un vienīgi pēc tam, kad esmu atmetusi jebkādas cerības. JEBKĀDAS. jo citādi, atkāpjoties vienai kaitei un man sākot priecāties par to, cik labi, drīz jau būšu pavisam vesels, nākošajā dienā allaž attopos ar jauniem simptomiem un jaunā vilnī ieskauta.
un šī nav pirmā reize, kad tā notiek. drīz es būšu pagurusi skaitīt visdažādākās kakla kaišu variācijas, kas mani viena pēc otras piemeklē.
heh.
un nākošnedēļ, atšķirībā no šonedēļas, es nevaru sēdēt mājās. nākošnedēļ.. jā. nu redzēs.
kāds zinātu, kā man šis viss ir apnicis.