vēl kaut kas mistificēti brīnišķīgs, no bērnības vai filmām šķiet veca metāliska cepumu kaste, vai kas līdzīgs, kur glabā cepumus un konfektes, lai tie nesaput. pavisam noteikti, kādreiz tāda būs arī man. es tikai nezinu, kāda un kad.

visu šorītu gandrīz vai pērnās lapas virpuļoja gar logiem un sitās stiklos. kopā ar no miskastes aizpūsto maisiņu un putuplasta kasti, kas tika svaidīta pa zemi. kaķis sitās logā no otras puses, cenšoties šīs lapas nomedīt. un joprojām ātrie mākoņi. un tas, cik ātri pārmaiņus kļuva te gaišs te tumšs.