karmas bojāšana, jeb stāsts par izcilajiem mūsdienu redaktoriem
Bet vispār, padalīšos.
Tātad, nobira pār manu galvu, kā lai viņu nosauc, redaktors ne redaktors, korektors ne korektors, vārdu sakot labotājs. Staigā pa spēli un meklē kļūdas. Kļūdas viņai jāliek tabulā veco/slikto variantu un pretī jauno/viņas prāt labo. Un tad man jāapprūvo labojumi.
Nu un sākumā viņa visu raksta skaipā pa tiešo. Kas ir "nofenderēt" viņa man jautā. Un "jauniņais" taču ir молоденький, bet vajag taču новичок, vārdu sakot, nezina atšķirtību starp "jauniņais" un "jauniņš". Un pret deminutīviem arī protestē. Zvaniņa vietā, acīmredzot, grib zvanu, bet lukturīša vietā - lukturi. Nu un tējkannu tējas kanniņas vietā (kas ir mazā keramiskā, nevis ūdens sildāmā).

Un kas ir jāmin. Jā, tur IR kļūdas. Es to ļoti labi zinu un pati pielikšu roku to labošanā. 280 lapas 40 dienās ir pārāk daudz, īpaši, ja 75% paliek pēdējām 15 dienām. Taču viņa vēl nav uzķērusi gandrīz nevienu no tām, ko es pati uzskatu par kļūdām.

Nu, jā, lūk, cilvēkam ir 40 gadi un paredzams, ka perfektas latviešu valodas zināšanas. Hāhā.