manas attiecības ar sapņiem ir mainīgas. pēdējos mēnešos nezkādēļ necentos atcerēties nevienu sapni. un par to īpaši nedomāju.
taču pagājšnakts piedzīvojumi...
pat ne piedzīvojumi.
es redzēju zemes likteni ļoti ļoti ļoti ilgā laika posmā. respektīvi vairākus ciklus no kādas (nezinu vai šīs) planētas dzīves, sākot ar absolūto tukšumu, kur nav pat mikrobi un beidzot ar augstu civilizācijas attīstības pakāpi. es tajā laikā biju lielā kosmosa kuģī, kas, iespējams, vienlaicīgi bija arī kkāda laika mašīna. ļoti interesanti un mazliet savādi. nu, visas tās pārliecinātās attīstītās pasaules un gandrīz viens un tas pats, kas izraisa lielo bada bum.