kārtīgā dzīve sit pa pirkstiem. reizēm es vienlaicīgi gan gribu gan negribu kārtīgo dzīvi. mājās lai labi, citiem lai prieks, bet pašam arī, pastaigas līdz rītam un vīns. kas ir ar to staigāšanu. šķiet, ka tiešām vajag riteni. daudzveidībai.

prakses atskaite arī jāsāk rakstīt. kā lai tā pareizāk nolamājas. velna milti, vai. sūds, vārdu sakot.

bet tas padzīvojis pārītis nesen parkā, gandrīz vai nakts vidū, kas klausās mūziku un jautā garāmgājējiem, kas tā par dziesmu (katram savs variants, nu). tas bija jāāāuks. labās rokas romantika. un neviens par to vēl nav uzrakstījis.