Es jūtos pretrunīgi, jo apzinos, ka man šobrīd iet labi, man pietiek naudas, neesmu pārslogta ar darāmām lietām utml. Bet izolācija psiholoģiski par labu nenāk, man vajadzētu vairāk ritma un pienākumu, bet man viņu vienk. šobrīd nav, līdz ar to dzīve brīžiem aiziet pašplūsmā, plus mani šausmīgi biedē, ka būs mega krīze, un, ņemot vērā visus apstākļus, es vasarā tiešām varu nonākt situācijā, kurā vispār nav naudas - un tas ir nomācoši, lai gan cenšos apzināti "nesēdēt" tajā vissirslikti, ak, šausmas, bet būtu arī jocīgi par to neuztraukties.