-- ([info]ripp) rakstīja,
@ 2016-12-22 17:30:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
runājot par iepriekš minēto situāciju ar audzinātāju. visu dienu baidījos, aizgāju, aprunājos un sapratu, ka daļa bija pārprasta, daļa pārspīlējusies. ļoti labi parunājām, vienojāmies, ka ar a. nav baigi viegli, bet kļūst labāk un, ka ar vecākiem reizēm ir grūtāk :D

esmu tikusi tik tālu, ka skriešana man ir vajadzīga laba noskaņojuma uzturēšanai. nekustēšanās padara mani kūtru, apātisku un nelaimīgu. tagad skienu otro dienu no vietas un esmu tik ļoti daudz priecīgaka nekā biju vēl aizvakar. šodien mani iepriecināja pat lietus.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ripp
2016-12-22 19:32 (saite)
Es parasti arī nevaru. Īpaši ņemot vērā to, ka nepatīk skriet pa tumsu un/vai ar ratiem. Bet tas, cik daudz labāk jūtos skrienot, ir gluži apbrīnojami.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?