mhm. lūdzu piedošanu, ja rakstītais izklausījās pēc pamācīšanas, nebija tā domāts. mēģināju izskaidrot, kā veidojas šis "biežāk patīk", bet laikam nesanāca.
stāsts jau nav par bērnu audzināšanu "atbilstoši" vai "neatbilstoši" dzimumam. stāsts ir par to, ka mūsu galvās tik dziļi ir iekšā šī kategorizācija, ka ir ļoti grūti palūkoties uz to savādāk, un atteikties no priekšstata, ka (pat ja es personīgi uzvedos vai savus bērnus audzinu savādāk) šāda "dzimumam atbilstoša" uzvedība kā tāda vispār pastāv.

tāda, vispirms tiek pieņemts, ka katram dzimumam ir kādas "dabiskas" pazīmes. pucēšanās un kosmētika mūsu sabiedrībā tiek uzskatīta par sievietēm raksturīgu pazīmi. tātad, ja tavai meitai patīk krelles, tu pieņem, ka tā ka viņa ir meitene, šāda interese ir "dabiska". tātad šai patikšanai ir jābūt arī "dabiskam" pamatojumam, ko tu atrodi fizioloģijā.