Man nepatīk kavēt. Kā lai to noformulē precīzāk. Es labāk izvēlos pusi dienas ilgas zobu sāpes kā kavēju tikšanos (ja tā nav galīgi neformāla). Tādēļ arī šodien centos startēt laicīgi. 45 min pirms sākuma, lai arī ceļš parasti aizņem 25. Ko lai saku. Līdz alfai mēs braucām pilnu stundu. Līdz alfai.
Un lai arī beigās viss ir labi, mums varēja pieskaņoties, tagad manī vārās niknums, ko es vārētu nosaukt par naidu. Nekonkrētu ienaidu pret visu un visiem.
Nu. Ko lai dara. Pāries.