pēc kāda mierīgāka brīža viņa aizgāja pačurāt, nolēma to darīt mazajā podiņā un tad podiņu izmazgāt nelielajā izlietnē (kas pats par sevi ir ļoti jauki). pēc brīža atskrēja pie manis kliedzot "no mana podiņa tek ūdens", pa ceļam paklūpot. iebāzusi podiņu mazajā izlietnē un atgriezusi krānu līdz galam, viņa nejauši izraisīja plūdus tualetē. eh.

labā ziņa, ka man bija iespēja bišķi patrenēt viņu stresainās situācijās. viņa jau sāka atkal raudāt, bet satvēru viņu un teicu - kā mēs tagad varam to savākt? kas mums palīdzēs? ejam meklēt! tā histērijas vietā dabūju palīgu slaucīšanā.