šīs brīvdienas bija brīnišķīgas. sestdienas pirmajā pusē bija stipri novēlotas divu Ališu vārda dienas svinības ar bērnu dārza grupiņas biedriem Azūrā (bērniem azūra rotaļpilsētā pēc remonta ir superīgi, bet organizācija klibo ļoti ļoti daudz).
tad mājās, kur bērns paziņoja, ka vēlas satikt vecmāmiņu. tā nu braucām turp ar plānu aiziet uz kino. kino neko skatāmu nerādīja, tādēļ braucām spēlēt boulingu.
vakarā, pirms gājām prom, bērns piekrita gulēt kopā ar vecmāmiņu (nevis ar mums, kā viņa to dara parasti, kad paliekam pa nakti pie B, mums pa vidu, šķērsām uz segas). no rīta gan paziņoja, ka, lai arī gulēja labi un viss patika, šī bija pēdējā reize. bet nu tad jau redzēs, kā ar to būs.
bet šodien. šodien mēs viņu aizvedām uz dabas muzeju. un tas bija tik pārsteidzoši forši. viņa aizbrauca visu ceļu ar skrejriteni (kas viņai ir tālu), muzejā, lai arī vietām ātri skrēja cauri, uzvedās gandrīz vai izcili, atpakaļceļš arī bija gluži labs, ar fiksu pasēdēšanu coffee inn'ā, kur viņa (jau atkal) uzvedās kā pilnīgi normāls pieaudzis cilvēks. miermīlīgi sēdēja, ēda savu lielo cepumu un dzēra kakao.
tad, aizbraukuši mājās pēc pelddrēbēm un ieejas kartēm, atkal atstājām bērnu pie B. un paši aizgājām uz e-spa.
tagad esam mājās, A. skatās futbolu, bet es lēnām mudinu a. uz gulētiešanu.

*visi mani sajūsmas saucieni nāk no tā, ka ļoti, ļoti daudzas pastaigas, kafejnīcā būšanas un citas sabiedrisko vietu apmeklēšanas, ir bijušas krietni saspringtākas un grūtākas. un tagad. beidzot. mūsu bērniņš ir izaudzis un uzvedas kā liels cilvēks <3