tātad, bijām uz karlsonu operā. visu izrādi nācās bērnam "tulkot", tas ir, stāstīt, kas īsti tur notiek. nepilnus četrus gadus vecs bērns (vismaz manējais) nemāk uztvert un sev iztulkot visus žestus, mīmikas un kustības. viņai nebija ne jausmas, ka apļveida vēdera glaudīšana varētu nozīmēt izsalkumu. bet. izrāde viņai patika. un, par spīti tam, ka otrā cēliena otrajā pusē, viņas spēja skatīties un koncentrēties gāja mazumā, viņa nosēdēja praktiski visu izrādi, "es vairs negribu" pasakot vien kādas 5 minūtes pirms pašām beigām.

noteikti iesaku vest bērnus, ja ir tāda vēlme. cik zinu, nākošā izrāde ir kkad aprīlī.

man personīgi vislabāk patika izteikti "baletiskās" daļas, konču deja un miss Bokas bezsamaņas sapņu prezentācija. ļoti patika konfekšu tērpi, tie tikuši izpildīti ar milzīgu rūpību un precizitāti. Uz skatuves dejoja gan serenāde, gan magone, gan vēsma, gan rudzupuķe, gan bonbonbongas un pat 1 čupačups.

kopumā prieks, ka pie mums tiek radītas baleta izrādes, kas ar baletu ļauj iepazīties (un gūt pozitīvu priekšstatu) skatītājiem jau ļoti agrā vecumā.

ā un ļoti noderēja shelly padoms pirkt biļetes eju malās. sēdējām partera 15. rindā, pašā malā, patālu, bet skatuvi redzējām lieliski un a. varēja bišķi izstaigāties (un izdejoties), kad galīgi nogura no nekustīgas sēdēšanas.