par dvieļiem neko īpaši neteicu. tas ir, nelamāju un nepārmetu pavisam noteikti. es neesmu droša (respektīvi, gandrīz esmu droša par pretējo), ka tas bija pārdomāts gājiens. viņa teica, ka mazgās pelddrēbes un tās stāvēja blakus dvieļiem, tad nu tos paņēma pie viena. teicu, ka dvieļus nevajadzēja iemērkt, jo mums vairs nav ar ko slaucīties. mazliet dabūja ciest, jo slaucīt matus papīra salvetēs ir sāpīgāk kā dvielī :D nu un dabūja intensīvāk fēnoties, kas viņai arī īsti nepatīk. bet kkā jau bija jāžāvējas. ā un bija grūti un nepatīkami ģērbties, mitrās rokas sprūda drēbēs. un es teicu, ka šis ir tādēļ, ka dvieļi ir tikuši iemērkti.
par telefonu izrādīju verbāli, ka tā darīt nevajadzēja un teicu (arī īstenoju, bet viņa pat neprasīja, jo zināja, ka tas būs nelokāmi), ka, ja viņa neciena manu mantu un liek to ēdienā (tik dauz viņa zina, ka nav jāliek telefons ēdienā vai mitrumā), nedošu pazīmēt telefonā pirms miega, kas itkā bija sarunāts.
par kafiju, tur sanāca muļķīgi, viņa gribēja palīdzēt iebērt, bet man tā palīdzība bija ārkārtīgi nevēlama, jo viņa būtu iebērusi nepareizu daudzumu. tur izpildījos nepareizi, teicu "es taču teicu, ka nevajag". pati apzinos, ka šis ir slikts gājiens, teorijā viņa gribēja palīdzēt un to vajag veicināt.
par nazi.. nu, biju gandrīz izbesījusies (telefons, kafija, nazis, gurķis sekoja viens pēc otra ar visai īsu starplaiku, īpaši pēdējie trīs), un vienkārši teicu, nē un ņēmu to nazi prom, liku izlietnē.
nu un pie gurķa es biju galīgi izvesta un teicu, ka vairs nevarēšu lasīt, jo cik var. par šo arī galīgi neesmu droša. bet es nespēju būt robots/miera mika un pēc baseina piedzīvojumiem biju.. pagurusi.

M. arī mēdz uzvesties līdzīgā veidā? un ko Tu tad dari?